Vai tu mīli savu bērnu viņam saprotamā veidā?

Ir apritējuši 11 gadi kopš esmu mamma. Gaidot meitas dzimšanas dienu, ik gadu sanāk aizdomāties, vai esmu laba mamma. Vai mans bērns ir laimīgs? Vai es protu izrādīt, ka viņu mīlu? Vai reizēm nelutinu par daudz? Paši zināt, kā ir ar to bērnu audzināšanu… Mulsinoši. Tāpēc priecājos, kad manās rokās nonāca grāmata 5 mīlestības valodas bērniem, ko latviešu valodā klajā laidis Apgāds Zvaigzne ABC.

Processed with VSCO with f2 presetNe vienmēr mēs saprotam, ko saka mūsu bērni, vai kāpēc viņi rīkojas tā, kā rīkojas. Un ne vienmēr bērni saprot, ko sakām mēs. Vai tu proti runāt – un vai tu runā – bērna mīlestības valodā, vaicā autori Gerijs Čepmens un Ross Kempbels. Katram bērnam ir viņa galvenā mīlestības valoda – veids, kādā vecāku mīlestību bērns saprot vispilnvērtīgāk. Grāmatā parādīts, kā noskaidrot sava bērna galveno mīlestības valodu un tajā runāt, kā arī raksturotas četras pārējās mīlestības valodas, kas var palīdzēt bērnam uzzināt, ka tu viņu mīli.

Bērnu, protams, var aplaimot visos piecos mīlestības saņemšanas veidos, taču var gadīties, ka vislabāk bērns vecāku mīlestību uztver tieši vienā no mīlestības valodām. Katras nodaļas sākumā ir uzsvērts, kāpēc tieši šī valoda bērnam ir svarīga, bet nodaļas beigās sniegti praktiski ieteikumi, kā attiecīgajā mīlestības valodā izteikties saskarsmē ar bērnu. Grāmatā, protams, atrodamas arī idejas, kā izskaitļot savas atvasītes mīlestības valodu, savukārt grāmatas beigās atrodama “Mīlestības valodu noslēpuma spēle”, kas atraktīvā veidā palīdzēs bērnu iepazīt vēl labāk.

Pamatu pamats – beznosacījumu mīlestība

Lai bērns izaugtu par dāsnu, mīlošu un atbildīgu pieaugušo, viņam ir jāzina, ka viņu mīl. Katram bērnam ir jūtu krātuve jeb emocionālā spēka mājvieta, kas viņu spēcina. Gluži kā degviela dzen uz priekšu automobili, tā bērns spēku rod savā jūtu krātuvē. Kad bērns jūtas mīlēts, viņu ir daudz vieglāk disciplinēt un mācīt nekā tad, ja jūtu krātuve ir tuvu izsīkumam vai iztukšota. Regulāri uzpildot jūtu krātuvi, mēs uzmundrinām bērnus, palīdzam viņiem pilnvērtīgi darboties un attīstīt savu potenciālu.

Vislielākā dāvana, ko ikviens var sniegt savam bērnam, ir beznosacījumu mīlestība. Tas nozīmē bērnu pieņemt un vērtēt kā viņu pašu, nevis pēc kādām īpašībām. Beznosacījumu mīlestība bērnam rāda, ka viņu mīl, lai notiktu kas notikdams. Tas nozīmē bērnu mīlēt, neatkarīgi no viņa izskata, īpašībām nosliecēm, talantiem, trūkumiem un vecāku gaidām, kādām viņam būtu jābūt.

Diemžēl vecāki bieži grēko, izvirzot dažādus nosacījumus. Nosacījumu mīlestības pamatā ir veikums, un bieži tā iet roku rokā ar audzināšanas metodēm, kas piesola dāvanas, atlīdzību vai priekšrocības, ja bērns uzvedies vai rīkojies vecākiem vēlamā veidā. Autori atzīst, ka bērni, protams, ir jāaudzina un jādisciplinē, taču tikai tad, ja mīlēsim bērnus bez nosacījumiem, mēs spēsim viņus patiesi saprast un tikt galā ar viņu uzvedību – kā labu, tā sliktu. Gluži kā atbildot uz manu jautājumu, autori skaidro, ka bērnu var izlutināt audzināšanas trūkums vai mīlestības nepareizas izpausmes nevietā. Patiesa beznosacījumu mīlestība nevienam nekaitēs, jo nav iespējams mīlēt pārmēru.

Runāt vienā valodā

Gerijs Čepmens un Ross Kempbels ir definējuši piecus veidus, kādos bērni (un patiesībā visi cilvēki) pauž un saprot emocionālu mīlestību:

  • pieskārieni,
  • apliecinājuma vārdi,
  • saturīgi kopā pavadīts laiks,
  • dāvanas,
  • praktiska palīdzība.

Ja ģimenē ir vairāki bērni, viņi, ļoti iespējams, runā katrs dažādās valodās, jo atšķiras bērnu personība. Protams, jāņem vērā arī tas, ka uzvedība ir samērojama ar vecumu. Pusaudži rīkojas citādāk nekā mazuļi, trīspadsmitgadīgais reaģēs atšķirīgā veidā nekā septiņgadīgais. Mums vecākiem atliek būt pacietīgiem, kamēr mūsu atvasītes pieaug, sekmējot viņu emocionālo un garīgo izaugsmi, veidojot veselīgu pašapziņu, sniedzot drošības izjūtu un palīdzot attīstīt īpašos dotumus un talantus.

Der atcerēties, ka bērns ne vienmēr zina, ka viņu mīl, un ne vienmēr ar vārdiem “es tevi mīlu” ir gana. Bērnus motivē izturēšanās. Viņi reaģē uz darbību – uz vecāku rīcību. Tātad, lai tiktu savam bērnam klāt, viņš ir jāmīl pēc viņa “noteikumiem” jeb viņam saprotamā mīlestības valodā. To atklāt un praksē pārbaudīt dažādos knifiņus veiksmīgai saziņai ar bērnu ir ļoti aizraujoši un tas var sniegt jaunu skatījumu uz savstarpējām attiecībām. Mēs taču visi vēlamies izaudzināt laimīgus un pašpārliecinātus bērnus, vai ne?

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *