Amarants – lielisks augu valsts olbaltumvielu avots

Lai arī amarants vēl ne tuvu nav tik populārs kā kvinoja, pateicoties uzturvērtībai, šī pseidograudauga popularitāte arvien pieaug. Amarants ir īpaši augstas kvalitātes augu olbaltumvielu avots, kas satur arī divas neaizstājamās aminoskābes, lizīnu un metionīnu, kuru saturs graudaugos ir salīdzinoši zems. Tūkstošiem gadus senais augs, kura sēkliņas uzturā izmantoja jau senie acteki, ir stalts un varens, ar platām, zaļām lapām un krāšņiem ziediem violetā, sarkanā vai zeltainā krāsā.

amarants_2

Ir daudz un dažādas amaranta šķirnes, taču uzturam kultivē galvenokārt trīs: Amaranthus cruenus, Amaranthus hypochondriacus un Amaranthus caudatus. Nosaukums cēlies no grieķu valodas vārda amarantos – “tas, kas nevīst” jeb “nekad nevīstošais”. Tas tāpēc, ka amaranta kuplās ziedkopas saglabā dzīvīgu izskatu arī pēc novākšanas un izkaltēšanas un daži no amaranta dekoratīvajiem paveidiem bagātīgu ziedu vietā veido izteiksmīgas lapas spilgtos toņos. Amaranta pazīstamākie “radinieki” ir mangolds, kvinoja, biete un spināts.

 Amaranta uzturvērtība
  • Amarants satur ievērojamu daudzumu dzelzs, magnija, fosfora, mangāna un kālija, kā arī kalciju un cinku.
  • Bagātīgs šķiedrvielu avots (šķiedrvielas, kā zināms, palīdz uzlabot gremošanas sistēmas darbību, kā arī palīdz sasniegt sāta sajūtu).
  • Satur jau minētās vērtīgās aminoskābes: lizīnu, metiotīnu un cisteīnu, kā arī C, E un B grupas vitamīnus.
amarants_3
Amarants pret kvinoju

100 gramu nevārīta amaranta satur 13,56 gramus olbaltumvielu, bet tāda pati procija kvinojas – 14 gramus. Abi nodrošina vairāk augu valsts olbaltumvielu nekā, piemēram, brūnie rīsi, auzu pārslas vai pilngraudi. Kā kvinoja, tā amarants ir pilnvērtīgs olbaltumvielu avots un būtisks pārtikas produkts veģetāriešiem un vegāniem. Tāpat kā kvinoja amarants nesatur glutēnu, tāpēc ir lieliska alternatīva celiakijas slimeniekiem, kuri uzturā nevar izmantot kviešus, miežus un rudzus.

Kā izmantot amarantu

Indijā, Meksikā, Nepālā un Peru amarants ir tradicionāla brokastu putras sastāvdaļa. Meksikā tradicionāls deserts ir dulce de alegria (“alegria” spāņu valodā nozīmē “prieks”) – salds, popkornam līdzīgi pagatavots našķis no uzpūsta amaranta un cukura vai medus.

No amaranta sēkliņām jeb graudiņiem var pagatavot ne tikai putru. To atradīsiet arī brokastu mušļu, maizes un cepumu sastāvā. Tāpat amarantu var samalt miltos un receptē aizvietot, piemēram, kviešu miltus, lai pagatavotu bezglutēna pankūkas, mafinus un tamlīdzīgi. No amaranta var pagatavot arī jau minēto “popkornu” kraukšķīgai un veselīgai uzkodai. Tāpat amarantu var pievienot salātiem, sautējumiem un zupām.

 
Kā pagatavot amarantu

Uz glāzi amaranta nepieciešamas 2,5-3 glāzes ūdens. Katliņā uzvāra ūdeni, pievieno amarantu un uz lēnas uguns, uzliekot katlam vāciņu, vāra aptuveni 15-20 minūtes līdz viss ūdens iztvaikojis un amarants ir gatavs. Ja vēlas putras konsistenci, var pievienot vairāk ūdens un pavārīt mazliet ilgāk.

Lai pagatavotu “popkornu”, to uzber uz cepešpannas un liek cepties 200 grādu temperatūrā uz aptuveni 15 minūtēn. Var izmantot arī katlu, kā gatavojot popkornu mājas apstākļos: ieber sakarsētā katlā 2-3 ēdamkarotes amaranta, uzliek vāku un pagaida līdz visas sēkliņas izpaukšķējušas jeb uzpūtušās. Amaranta “popkornu” var ēst vienu pašu vai pasniegt kopā ar pienu, sojas vai riekstu “pienu”, grieķu jogurtu vai augļiem.

Kā izvairīties no rūgtas garšas

Pirms vārīšanas sausās amaranta sēklas kārtīgi jānoskalo – vai nu smalkā sietā zem tekoša ūdens, vai bļodā, nomainot ūdeni vismaz divas reizes.

Amarantu vajadzētu uzglabāt cieši aizvākotā stikla burkā, vēsā un tumšā vietā, kur tas šādi var uzglabāties gandrīz gadu. Karstā un mitrā vidē, amarantu vislabāk uzglabāt ledusskapī. Mēdz gadīties, ka oksidācijas rezultātā amaranta milti iemanto rūgtu garšu. Lai no tā izvairītos, sēkliņas miltos ieteicams malt pašam.

Vēl biežāk par rūgtumu tiek pieminēta amaranta putras neierastā smarža un garša. Mēs pamēģinājām amarantu izvārīt pēc augstāk pieminētās receptes – vispirms graudainākā konsistencē, bet otrreiz – kā putru. Abas reizes amarants izvārījās lieliski – ne miņas no sliktās garšas vai smaržas, un katrai sēkliņai apkārt bija apvijies mazs dīgstiņš, ēdienam bija patīkama konsistece.


Teksts: Elza Upmane, Līga Andžāne
Bildes: bestherbalhealth.com, top.me, naturallyella.com, willcooksforfriends.com

5 Komentāri on Amarants – lielisks augu valsts olbaltumvielu avots

  1. ilze
    19/11/2015 at 23:38 (4 gadi atpakaļ)

    Paldies par rakstinju, amarants jau kàdu laiku stàv skapî un gaida savu kàrtu, jo nekad neesmu gatavojusi.. nu ir iedvesma!

    Atbildēt
  2. Ieva
    20/11/2015 at 00:09 (4 gadi atpakaļ)

    Man atkal otrādāk.. Vienreiz pagatavoju, bet otrreiz nespēju tā īpatnējās garšas dēļ… Ja nu vienīgi ar kaut ko jaucot kopā.

    Atbildēt
  3. Daina
    20/11/2015 at 11:18 (4 gadi atpakaļ)

    Prosa ir pat ļoti līdzvērtīga un kas nav mazsvarīgi-daudz lētāka:)

    Atbildēt
  4. Aija
    23/11/2015 at 09:53 (4 gadi atpakaļ)

    Sveika! Vai esat lietojusi arī amaranta eļļu? Ja, jā tad gribētu zināt arī Jūsu atsauksmes :)

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *