Kā apzinātība palīdz uzlabot attiecības

Nedēļas sākumā ģimenes psiholoģijas centrā Līna apmeklēju lekciju Mindful Loving (Mīlestība un apazinātība) pie vācu psihologa un ģimenes psihoterapeita Martina Hiršbīla.  Dzimis, dzīvojis un izglītību ieguvis Vācijā, Martins šobrīd mitinās Latvijā un piedāvā psihoterapeita konsultācijas angļu un vācu valodās, turpinot pilnveidot savas latviešu valodas zināšanas. Jau daudzus gadus psihoterapeits praktizē meditāciju, un lekcijas ietvaros deva mums iespēju izmēģināt arī dažādus praktiskus vingrinājumus, kā ikdienā būt apzinātākiem un paraudzīties uz apkārt notiekošo, tostarp savām attiecībām, no cita skatpunkta.

Ko tad īsti nozīmē būt apzinātiem attiecībās? Tas nozīmē būt atvērtiem, zinātkāriem, ieinteresētiem notiekošajā, būt šeit un tagad, vienlaikus saglabājot kopainas redzējumu, būt mierīgiem un relaksētiem, aktīvi rīkoties, nevis būt pasīviem, nogaidošiem.

Kamēr attiecības ir svaigas, mēs esam daudz apzinātāki, taču, jo ilgāk esam kopā, jo attiecībās ir mazāk apzinātības – pieradums dara savu. Attiecībās daudzkas atkārtojas un mēs vairs nepamanām un neizbaudām to, kas sagādājis prieku attiecību sākumposmā.

Apzinātības pieslēgšana ļauj atkal izbaudīt skūpsta garšu, mīļotā cilvēka smaržu un  īpašos pieskārienus. Palūkojoties uz savu partneri apzinātāk, mēs izkāpjam no ikdienas steigas vai nevērības un labāk pamanām apstākļus, kādos partneris atrodas. Piemēram, pārnākuši mājās, neuzvelkamies par partnera lūgumu izvest suni vai tamlīdzīgi, jo pamanām, ka otra puse nejūtas labi – ir apslimusi vai tml. Tipiskās atņurdēšanas vai apvainošanā vietā mēs esam atvērti otru uzklausīt un palīdzēt.

Diemžēl mūsu smadzenes nepalīdz uzlabot attiecības, jo ir tendētas atcerēties sliktās lietas un negatīvo pieredzi. Mēs atceramies visus pāridarījumus, bet simts citas labas lietas, kas notikušas pa starpu, aizmirstam. Kā skaidro Martins Hiršbīls, vēsturiski tas ir saistīts ar izdzīvošanu. Slitkās pieredzes atcerēšanās sendienās gluži vienkārši palīdzēja homo sapiens  izdzīvot.

Apzinātība un ekspektācijas

Līdzīgi notiek ar ekspektācijām jeb gaidām. Mēs spriežam par situāciju vai otru cilvēku nevis vadoties pēc faktiski notiekošā vai esošā, bet priekšstatiem, ko tikām radījuši savā prātā. Ilgākas kopdzīves laikā mūsu ekspektācijas un galvā izdomātie scenāriji par to, kā otrs rīkosies, nemitīgi izliek lamatas partnerim, kurš tajās, neko ļaunu nenojauzdams, protams, regulāri iekrīt. Praktizējot attiecībās apzinātību mēs no jauna attīstām apmierinātību un laimi ar mazajām, ikdienišķajām lietām.

Lai arī bieži tiek uzskatīts, ka cilvēks dzīves laikā nemainās, tā tomēr nav. Mēs attīstāmies un maināmies, un, nebūdami apzināti, varam nepamanīt, pa kuru laiku atsvešināmies vai vienkārši kļūstam viens otram garlaicīgi, jo katram radušās savas intereses.

Apzinātība un strīdi

Apmierinātība ar ģimenes dzīvi un attiecībām ir viena no lietām, kas ir mūsu laimes pamatā, tāpēc ir svarīgi par attiecībām un kopīgo labsajūtu rūpēties tikpat ļoti kā katram par savu individuālo labsajūtu. Arī attiecībās, kurās valda apzinātība, var rasties konflikti, taču tos var risināt, izmantojot apzinātu pieeju.

Martina Hiršbīla lekcijā piefiksēju sekojošus ieteikumus, kā strīdēties apzināti:

  • Strīda laikā pieturies pie konkrētās tēmas (nestrīdies par pagātni u.tml.);
  • Uzklausi otras puses viedokli un mēģini uz problēmu paraudzīties no otra skatpunkta;
  • Ja nervi ir ļoti uzvilkti, nomierinies, izmantojot dziļo elpošanu (apzinātas ieelpas un izelpas);
  • Esi līdzjūtīgs – apzinies, ka strīdā ir sāpinātas un cieš abas puses;
  • Esi atvērts kompromisiem.

Konfliktos lielākās problēmas allaž sagādā tieši emocionālā aizsvilšanās, tāpēc viens no svarīgākajiem ieteikumiem ir nestrīdēties emociju karstumā, kamēr viens vai otrs (vai abi!) ir emocionāli uzvilkušies. Emociju izvirduma laikā mums ir ļoti grūti, teju neiespējami kontrolēt mūsu automātiskās reakcijas, un tas neizbēgami paspilgtina konfliktu.

Kad esam nomierinājuši satraukto prātu un dzirksteļojošās emocijas, mēs varam kļūt no iekšējā vērotāja (tā, kurš apzinās sevī notiekošo) par ārējo vērotāju – to, kurš apzinās, kas dotajā brīdī un situācijā notiek ar partneri.

Apzinātība un komunikācija

Tas, ka laba komunikācija ir labu attiecību pamatā, nav nekāds jaunums. Mums ir jāprot un jātrenējas otrā apzināti klausīties un sadzirdēt, ko partneris vēlas mums paust. Bieži vien mūsu uzmanības noturība ir gaužām īsa. Mēs paklausāmies, ko otrs stāsta, un jau pēc brīža domās esam aizpeldējuši kaut kur citur vai pārtraukuši partneri, iejaucoties pa vidu ar savām replikām. Jāiemācās noturēt uzmanību līdz galam.

Lai attiecībās vairotu apzinātību, ir apzināti jāieplāno laiks kvalitatīvai kopā būšanai, turklāt ne tikai ikdienā, bet arī atvaļinājuma laikā. Atvaļinājumā jo īpaši jāatceras, ka nevajag pārblīvēt kalendāru ar notikumiem un dažādām aktivitātēm un vajag atvēlēt pietiekami daudz laika arī nekā nedarīšanai. Vienkārši pabūtu kopā, nedarot neko – esot blakus un šo otra klātbūtni apzināti izbaudot. Kā otrs šodien ir tērpies? Kā smaržo? Kā kustās? Kā pieskaras man? Šīs mazās lietas palīdz atkal pieslēgties otram, kad ikdiena un pieradums ir darījuši savu.


Bildes un vide: Kosh’UMM
Make-up: Linda Liepiņa
Džemperis: Lindex

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *