Modernā cilvēka atgriešanās pie savas pirmatnējās dabas

Vai esat novērojuši sakritību – jo aizņemtāka kļūst mūsu ikdiena, jo klusāka paliek iekšējā balss? Tā, kura pauž mūsu patiesās vēlmes un sajūtas. Tā, kura zina, kas mūs dara patiesi laimīgus. Domājot par to, kā ikdienas skrējienā nepazaudēt tik trauslo līdzsvaru starp vēlamo un nepieciešamo, ideālo un faktisko, manu uzmanību nesen piesaistīja Emmas Vūlfas (Emma Woolf) grāmata ar savdabīgu nosaukumu – Positively Primal: Finding Health and Happiness in a Hectic World.

Positively_Primal_coverAutore grāmatā aplūko aktuālu tēmu – kā modernais dzīvesstils arvien attālina cilvēkus no tā pirmatnējās dabas jeb patiesās būtības. Kā vienmēr, negribu vispārināt, bet tikai iezīmēju tendenci. Kā atzīst grāmatas autore, mēs pārāk bieži dzīvojam tā, kā vajadzētu, nevis tā, kā paši patiesi vēlamies. Mēs ēdam ēdienu, kuru, mūsuprāt, mums vajadzētu ēst, ar varu spiežam sevi apmeklēt sporta zāli un izvēlamies karjeru, kas nesniedz piepildījumu. Vakarā ziņas vēsta par dažādiem sliktiem notikumiem pasaulē, sākot ar karu un teroraktiem, un beidzot ar badu un dabas katastrofām. Ir viegli krist izmisumā un sajusties bezspēcīgiem.

Miera turklāt nav ne ārpasaulē, ne iekšpasaulē. Mēs mokāmies pašpārmetumos un iestāstām sev, ka neesam gana labi. Ka mums klātos labāk, ja būtu gudrāki, bagātāki, jaunāki, skaistāki vai tievāki. Mēs iedomājamies, ka citi cilvēki ir laimīgāki. Mēs arvien vairāk pērkam un patērējam, un savām viedierīcēm pieskaramies biežāk nekā viens otram, kļūstot arvien vientuļāki un tik atsvešināti nekā jebkad agrāk.

Vai dzīve varētu kļūt vienkāršāka, jautā Emma Vūlfa. Kā būtu, ja mēs pārstātu baidīties, atteiktos no pašpasludinātajiem aizliegumiem un ierobežojumiem, un tā vietā dzīvotu savas iekšējās sajūtas, prieka un laipnības vadīti. Kā būtu, ja virtuālos sakarus nomainītu klātbūtne un patiesa cilvēciska mijiedarbība. Ja mēs atkal sajustu savu pirmatnējo dabu un mūsu ikdienas solis atgūtu atsperīgumu.

Jā, kāpēc gan ne? Autorei taisnība. Tikai… Dažkārt vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Ikdienas aizņemtība un steiga dara savu. Nemiers un trauksme, depresija, pašnāvības, šķiršanās, vientulība un dažādi ēšanas traucējumi ir modernā cilvēka sabiedrotie, neskatoties uz to, ka attīstītajās valstīs pieaug pārticība, paaugstinās dzīves kvalitātes standarti, uzlabojas medicīniskā aprūpe un strauji attīstās dažādas tehnoloģijas. Tas šķiet aplami, ka mūsdienu cilvēks jūtas nelaimīgāks par paudzēm, kas dzīvojušas pirms mums un kurām, šķietami, bija daudz mazāk iespēju.

Iekšējo robežu pārspraušana. Vai – likvidēšana?

DSC01460

Nu jau kādu laiku piedzīvoju to, ko saucu par savdabīgu iekšējo krīzi – prasīties prasās pārspraust tās robežas, kurās esmu dzīvojusi līdz šim. Prātoju, kāpēc es pieņēmu tādu vai citādu lēmumu. Kāpēc es daru to, ko daru. Kas mani vadījis līdz šim? Cik daudz (vai maz) esmu klausījusi iekšējo balsi, cik – ļāvusies dažādu ārējo faktoru ietekmei. Kā es jūtos. Vai es gribētu justies citādi? Vai es esmu gatava pārdefinēt, ko man ikdienā nozīmē “labsajūta”? Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, Emmas Vūlfas grāmata Positively Primal kļuva par savdabīgu sabiedroto un ceļvedi.

Modernais dzīvesveids prasa nenormālu resursu patēriņu – kā garīgo ernerģiju, tā fizisku izturību. Kad apkārt visa kā ir tik daudz, nevilšus rodas vēlme dzīvot vienkāršāk un dabiskāk, un tas iestiepjas visās dzīves jomās. Emma Vūlfa raksta – jo vairāk atbrīvojamies no nederīgā un nevajadzīgā, jo vieglāk mums kļūst kā fiziski, tā mentāli. Un runa nav tikai par materiālajām vērtībām, kas nekad nesniedz ilgstošu apmierinājumu un gandarījumu. (Tēmu par minimālismu pirmo reizi skāru jau šajā bloga ierakstā). Ir jāpārvērtē arī sava attieksme pret draugiem, ģimeni, veselību, planētu: kā mēs izturamies viens pret otru un paši pret sevi, kāda ir vide, kurā uzturamies, un ko atstājam aiz sevis plašākā mērogā – uz Zemes kā cilvēces mājsvietas.

Man patīk autores paustā doma, ka pārmaiņām nav jābūt agresīvām. Jo mēs visi zinām, ka stingras diētas agrāk vai vēlāk izgāžas. Ka jaunā gada apņemšanās, kas nav balstītas patiesās vēlmēs, bet izskan tāpēc, ka vajag, lielākoties cieš sakāvi. Tas drīzāk ir stāsts par atteikšanos sekot dzelžainiem likumiem un noteikumiem. Šajā pašizziņas procesā mēs izzinām savu radošo pusi un atrodam paši savus risinājumus personīgajiem izaicinājumiem, tādējādi attīstot iekšējo spēku un apzinoties savu vērtību. Attiecības ar apkārtējo pasauli un sevi kļūst intuitīvākas.  

Ko tas viss galu galā dod? Gribētos teikt – ļauj piedzīvot un izjust lielāku gandarījumu par savu ikdienu. Jo katra diena, ko dzīvojam, ir vienīgā dzīve, kas mums ir. Šeit un tagad. Līdz ar jauna līmeņa iekšējo brīvību, kas atmostas, atklājot jaunus apvāršņus, atgriežas dzīvesprieks un pateicība par dzīves mazajām lietām, ko ikdienas dunā mēdzam nenovērtēt. Laba pašsajūta un veselība tiek iemantota caur vienkāršu, sabalansētu uzturu, patiesi baudāmām ikdienišķām fiziskajām aktivitātēm un dažādiem piedzīvojumiem, īpaši brīvā dabā. Atgriešanās pie savas pirmatnējās dabas jeb dzīves vienkāršošana neprasa lielus ieguldījumus, jo tam nav nepieciešams dārgs aprīkojums, eksotiskas maltīšu sastāvdaļas vai sporta zāles abonements, skaidro Emma Vūlfa. Jo vairāk liekam lietā savu ķermeni un dabisko vidi – lai izkustētos un sportotu, ceļotu, iegūtu pārtiku – jo pirmatnējāki kļūstam.

Bloga ieraksts pirmo reizi publicēts 18.05.2016


Bildes: Happy Whispers, summersdale.com (grāmatas vāks)

6 Komentāri on Modernā cilvēka atgriešanās pie savas pirmatnējās dabas

  1. Alīda
    18/05/2016 at 14:55 (1 gads atpakaļ)

    Atbildēt
  2. Zane
    29/07/2016 at 15:10 (12 mēneši atpakaļ)

    Kur šo grāmatu var iegādāties un vai tā ir pieejama tikai angļu valodā?

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      29/07/2016 at 17:19 (12 mēneši atpakaļ)

      Es domāju, ka šī latviski nav tulkota. Paldies par atgādinājumu, ka solīju padalīties :)

      Atbildēt
      • Zane
        03/08/2016 at 14:39 (12 mēneši atpakaļ)

        Vai tuvākajā laikā padalīsies?

        Atbildēt
  3. Zane
    29/07/2016 at 15:12 (12 mēneši atpakaļ)

    man ļoti patīk Tavi raksti un ieintriģēja, tas ka rakstīsi dažus ieteikumus un metodes no grāmatas, ja nav iespējams šo grāmatu pašai izlasīt ļoti priecātos redzēt Tavus apkopojumus. Paldies:)

    Atbildēt
  4. Jolanta
    30/05/2017 at 23:10 (2 mēneši atpakaļ)

    Loti 👍

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *