Atslēdzies, lai pieslēgtos! Īss digitālā detoksa ceļvedis

Tuvojoties nedēļas nogalei, gribu ierosināt pamēģināt dienu vai divas atslēgties no virtuālās pasaules un nolikt malā savus digitālos “draugus”, lai pilnvērtīgi veltītu sevi pasaulei sev visapkārt un draugiem vai ģimenei tepat līdzās. Kādā no iepriekšējiem bloga ierakstiem par modernā cilvēka atgriešanos pie savas pirmatnējās dabas solīju, ka par šo tēmu rakstīšu vēl, un te nu tas ir – īss ceļvedis, kā atslēgties. Tiešā un pārnestā nozīmē.

liga_01

Šajā fotogrāfijā, kas uzņemta brīvdienās Spānijā, es, visticamāk, aplūkoju bildes, kas tikko uzņemtas pludmalē, vai dalos ar kādu bildi sociālajos tīklos… Starp citu, ziņkāres pamudināta, tikko patinu atpakaļ savu Instagram bilžu kolekciju un atradu “vainīgo” – es patiesi esmu publicējusi fotogrāfiju, kurā, vēja sajauktiem matiem un piemiegtām acīm, ķiķinu uz saviļņotās jūras fona. Notvertais mirklis ir  foršs – es vēl tagad sajūtu to brīvības garšu mutē, ko ceļojumos sniedz jaunatklāsmes prieks. Tāds “nesaķemmēts” kadrs, kurā notverts prieks par to mirkli – tur uz mola. Atmiņas silda. Un tomēr… Ja es būtu pagaidījusi, līdz esam atpakaļ dzīvoklī, un publicētu bildi tad, nevis stāvot uz mola, iespējams, būtu bijusi vēl klātesošāka.

Kolektīvās vientulības tīmeklī

Neskatoties uz tehnoloģiju nodrošināto iespēju pozitīvajiem aspektiem, dažādi pētījumi rāda, ka modernais cilvēks ir… vientuļš. Mēs izbaudām kaut ko līdzīgu kolektīvajai vientulībai: viedtālruņi un planšetdatori piedāvā nebeidzamas iespējas sazināties virtuālajā pasaulē, kaut patiesībā mums vienkārši vajag īstu, cilvēcisku kontaktu vienam ar otru. Lai stiprinātu savstarpējo saikni, laiku pa laikam ir ieteicams atslēgties no tehnoloģijām un padzīvot kā “senos laikos”, kad interneta vēl nebija. Par laimi, es piederu paaudzei, kura vēl atceras, kā tas bija!

Apsolu, ka, pavadot nedēļas nogali bez tehnoloģijām un interneta, galva pirmdienas rītā būs skaidrāka. Tevī būs atbrīvojusies vieta jaunām domām, idejām un risinājumiem. Tiesa, var gadīties, ka atkarība no tehnoloģijām ir tik spēcīga, ka brīvdienas bez interneta rada spriedzi… Šādos gadījumos var sākt ar mazākiem soļiem, piemēram, vienoties ar sevi, ka bez interneta un viedtālruņa iztiksi, teiksim, trīs stundas jeb visu laiku, kamēr pastaigāsies pa mežu vai klīdīsi gar jūru. Ideāli, ja iztiec arī bez rasas lāsēm noklāto zāles stiebru vai saulrieta iemūžināšanas, tādējādi pilnībā nododoties esošajam mirklim, nemēģinot to notvert un noturēt. Lai arī mentāli atslēgtos no viedtālruņa, man patīk pat nedaudz kardinālāka metode – ieslēgt lidojuma režīmu, – kamēr lasu, rakstu, jogoju vai kā citādi veltu laiku sev vai tuvajiem.

Infomānijas adrenalīns nogurdina smadzenes

liga_03

Atzīšos, ka mēdzu internetā pavadīt daudz laika. Ko es tur daru? Reizēm uzzinu kaut ko patiesi vērtīgu vai noderīgu, bet tikpat bieži pētu, ar ko draudzējas supermodeles, kādās mājās dzīvo slavenības, kā šodien klājas Teilorei Sviftai un Tomam Hidlstonam… Un Pinterest taču neskaitās nekāds “sliktais”, vai ne? Tur vienkārši ir tik daudz iedvesmojošu un nākotnē noderīgu lietu! Tikai, kā tas nākas, ka no visām sakrātajām receptēm esmu izmēģinājusi labi, ja pārīti? Apzinos, ka internets ir milzīgs laika zaglis, kura vilinājumam ļaujos arī tad, kad esmu apņēmusies izdarīt ko sakarīgāku, piemēram, palasīt grāmatu vai aprunāties ar bērnu.

Mazliet apbrīnoju cilvēkus, kuri allaž ir lietas kursā par visiem jaunumiem un pasaulē notiekošo, kā arī spēj padziļināti apgūt jaunas lietas, jo pati nespēju paturēt galvā tik daudz informācijas! Esmu tipisks piemērs tam, kā informācijas pārbagatība, kas iet roku rokā ar visdažādāko žanru multitāskingu, sadrumstalo uzmanību un pazemina koncentrēšanās spējas. Arī neirozinātnieki apliecina, ka, saskaroties ar pārāk daudz digitālā satura, mūsu smadzenes vairs nezina, ko nozīmē dabiskais miera stāvoklis, kas tām tik ļoti nepieciešams, lai ikdienā spētu pilnvērtīgi funkcionēt.

Tehnoloģijas nodrošina iespēju ātri pārslēgties no ekrāna uz ekrānu, no aplikācijas uz aplikāciju, no sarunas uz sarunu, bet visbiežāk pilnvērtīga uzmanība netiek veltīta nekam no tā visa. Multitāskings palielina kortizola un adrenalīna izdalīšanos, kas savukārt turpina pārstimulēt smadzenes. Katrs paziņojums par ienākušu e-pastu, īsziņu vai tvītu cīnās par uzmanību un vietu mūsu galvā, nozogot spēju pilnvērtīgi pievērsties svarīgākām lietām, piemēram, ģimenei un draugiem.

Atslēgties, lai pieslēgtos!

liga_04

  • Atslēdz notifikācijas. Nemitīgie paziņojumi par to, kas notiek e-pastā, sociālajos tīklos, dažādās lietotnēs u.tml. nogalina koncentrēšanās spējas.
  • Atbrīvojies no viedierīces fiziski. Noliec tālruni zem spilvena otrā istabā, ja nepieciešams, vai atstāj to mājās, dodoties atpūsties, izklaidēties vai sportot.
  • Neizmanto mobilo tālruni kā modinātāja zvanu. Ja telefons ir pirmā lieta, ko ieraugi no rīta, e-pastu un sociālo tīklu lasīšana nemanot sākas, vēl neizkāpjot no gultas.
  • Pēc pamošanās nedodies tūdaļ pārbaudīt sociālos tīklus. Vispirms velti laiku un uzmanību personiskajiem mērķiem, piemēram, meditācijas piecminūtei, jogas pusstundai vai dažu lappušu izlasīšanai grāmatā pirms ķerties pie dienas darbiem.
  • Nelieto viedierīces maltīšu laikā. Vienojies ar partneri vai ģimenes locekļiem un draugiem, ka galds ir no tehnoloģijām brīva zona. Baudiet viens otra klātbūtni, labas sarunas un labu ēdienu. Dari tāpat, kad pusdieno vienatnē.
  • Nesteidzies. Ja diennakts vai divas bez tehnoloģijām ir par daudz, sāc ar vienu stundu diennaktī, kad atslēdzies un dari kaut ko ĪSTU: ej vannā, lasi grāmatu, izved pastaigā suni, dodies paskriet vai nūjot, izcep kūku vai noklausies mūzikas albumu no sākuma līdz beigām.
  • Pakāpeniski paildzini digitālā detoksa laiku no stundas līdz dienai, no dienas – līdz nedēļas nogalei utt.
  • Nospraud robežu, cik ilgi lietosi internetu brivajā laikā. Piemēram, vienu stundu ik vakaru pēc darba.

Lai kādā jomā mēs strādātu, internets nav nepieciešams divdesmit četras stundas diennaktī. Jā, to es saku arī pati sev, jo liela daļa mana darba norit, izmantojot tehnoloģijas. Kad esmu “pārlietojusies” tehnoloģijas, atgādinu sev, ka iedvesmu var atrast un smelties arī ārpus virtuālās realitātes – apguļoties pļavā un pavērojot mākoņus slīdam debesīs, saslēdzoties ar savu iekšējo “es” jogas nodarbībā vai meditācijā, dodoties pastaigā, strādājot dārzā, klīstot pa pilsētas ielām un vērojot cilvēkus utt. Laiks, ko pavadām atslēgušies, sniedz mums iespēju   sadzirdēt pašiem sevi un savas domas, izperināt savas idejas un rast savus risinājumus problēmām vai sasāpējušām situācijām. Lai izdodas!


Raksta tapšanā izmantota arī Emmas Vūlfas (Emma Woolf) grāmata Positively Primal: Finding Health and Happiness in a Hectic World

Follow my blog with Bloglovin

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *