Fitness: Iemīlēt. Izbaudīt. Nepārdegt.

Rudens sezona ir klāt, un tas nozīmē vien to, ka aktivitātes svaigā gaisā pavisam drīz samazināsies, mēs arvien vairāk laika pavadīsim iekštelpās un regulāra izkustēšanās būs apzināti jāieplāno. Arī es, protams, prātoju, ko iesākt,  jo, līdz ar jaunā mācību gada sākumu un mana garā atvaļinājuma beigām, dienas režīms ir mainījies, mans draugs velosipēds faktiski jau ir ieziemots un skraidīt pa dubļainajiem lauku ceļiem vairs nebūs nekādas lustes. 

Jau iepriekš blogā esmu stāstījusi, ka ar sporta klubiem ilgu laiku biju uz “jūs”, ja neskaita ļoti agrā jaunībā neilgu brīdi apmeklēto aerobiku un pāris nodarbības uz tolaik trendīgajiem bodybike. Mani vienmēr vairāk interesējusi dažādu veidu joga, ar kuru sāku nodarboties gadus divpadsmit atpakaļ. Uz pirmo īsto treniņu sporta zālē aizgāju vien pirms pāris gadiem, jo nekad neesmu sajutusi grupu treniņus kā savējos, bet uzrunāt treneri privātnodarbībām kautrējos. Vienmēr labāk paticis darīt kaut ko individuāli – jogot, paskriet, izbraukt ar velosipēdu, izstaigāties pa mežu vai gar jūru.

Uz pirmo privāto treniņu patiesībā aizgāju vien īsi pēc 37 dzimšanas dienas, kas pēkšņi salikās tik draudīgi tuvu četrdesmit, ka izaicināju pati sevi būt vislabākajā formā, kādā jebkad esmu bijusi. Pieredzējušā fitnesa trenera Ralfa Upmaņa iedrošināta, noliku malā savus aizspriedumus, bailes un nedrošību un pamēģināju. Mani galvenie mērķi bija būt vingrai, stiprai, lokanai un, protams, veselai. Tolaik pirmajās pāris nedēļās trenējos divreiz nedēļā, bet pēc tam – trīsreiz. Pēc kāda laika no treniņiem brīvajās dienās pievienojām arī piecu kilometru skrējienus.

Viegli tas nebija, bet izaicinājums paliek izaicinājums. Treneris nodarbībās maksimāli integrēja dažādas kustības, vingrojumus un sporta inventāru, ļaujot pārliecināties, cik dažāds un aizraujošs var būt man līdz šim svešais fitness. Par daudziem vingrojumiem biju sajūsmā – pat iedomāties nevarēju, ka vingrošana sporta zālē var būt tik interesanta, savukārt citus uzdevumus necietu jau no pirmās reizes un nekautrējos par tiem skaļi kurnēt.

Izbaudīt procesu, ne tikai domāt par galamērķi

Ja man blakus nebūtu tāda pieredzējuša speciālista kā Ralfs, domāju, ka pirmā nodarbība būtu izrādījusies pēdējā. Treniņi pie viņa palīdzēja apzināties savas spējas, pārvarēt savu nevarēšanu un celt izturības latiņu arvien augstāk un augstāk. Jau pēc pirmajām treniņu nedēļām sapratu, ka daudz svarīgāks par mistisko mērķi – kaut kad dabūt sešpaku – ir pats treniņu process. Es, protams, joprojām gribēju izveidot spēcīgāku un vingrāku augumu ar pievilcīgu muskuļu reljefu, taču ikdienas treniņos par to nedomāju, jo mani ļoti aizrāva pats process, un es to ikreiz izbaudīju, neskatoties uz grūtībām.

Toreiz uz savas ādas pārliecinājos, ka ļoti būtisku lomu sportiskajos panākumos spēlē sabalansēts uzturs un regulāras ēdienreizes. Patiesībā uzturs ir pat 70% no rezultāta, un tas piespiež domāt līdzi par to, ko ēd ikdienā, jo negribas pazaudēt treniņos sūri grūti iegūtos rezultātus. Kādu laiku patiešām turējos diezgan stingros rāmjos un tad arī acij tīkami rezultāti neizpalika. Kad ievēroju dzelžainu treniņu grafiku un ēdu pēc noteikumiem, plakanais vēders nebija tikai sapnis – tā bija īstenība. Savukārt periodos, kad pašdisciplīna aizgāja pa pieskari un groži tika atlaisti vaļīgāk, tas mazais mīkstumiņš uz vēdera atgriezās un atgādināja, ka lieliska fiziskā forma nozīmē regulāru darbu un nenogurstošu pašdisciplīnu.

Degt, bet nepārdegt

Šobrīd treniņus sporta zālē vairs neapmeklēju, jo vienā brīdī tomēr mazliet pārdegu no intensīvās slodzes un nogudrinošās braukāšanas (nedzīvoju Rīgā, tāpēc ceļš uz lielisko DCH studiju apēda diezgan daudz laika). Patlaban manas galvenās aktivitātes ir joga, braukšana ar divriteni, kas tūdaļ dosies ziemas atvaļinājumā, un pārvietošanās ar kājām, kad vien iespējams. Apzinoties, ka ar jogu vien būs par maz, kopā ar pāris draudzenēm esam nolēmušas atkal uzrunāt kādu treneri, lai kopā, iespējams, apmeklētu privātās nodarbības sporta zālē.

Ja ir motivācija, laiks un iespējas atradīsies

Tiem, kuri čīkst par motivācijas trūkumu, es varu atbildēt tikai vienu – sēžot dīvānā, pie sava sapņu dibena netiksi. Ja ir pareizā motivācija, tad nav nekādu problēmu atrast laiku pasportot. Pateicoties treniņiem pie Ralfa, iepazinu sevi no pavisam citas puses. Ieraudzīju disciplinētu un mērķtiecīgu sevi – tādu, kādu iepriekš nepazinu. Sāku sevi par to vairāk cienīt. Pateicoties jauniegūtajai pašdisciplīnai, man labāk sāka veikties arī darbā un citās dzīves jomās. Arī tagad, kad no intensīvā treniņu grafika esmu atkāpusies, priekšroku dodot mierīgākam dzīves ritmam un cita veida aktivitātēm, tieši kustības ir tas, kas palīdz cīnīties ar stresu, iztīrīt galvu, nomierināt prātu un uzlabot noskaņojumu.

Lai cik negribīgi reizēm aizbraucu uz jogu, katru reizi, nokāpjot no paklājiņa, esmu laimīgāka un līdzsvarotāka, un tā ir sajūta, kuras dēļ ir vērts atrast laiku un izvirzīt nodarbību kā prioritāti cita starpā. Man tas nav pienākums, kas jāveic ar sakostiem zobiem. Tā ir daļa no manas labsajūtas plāna, kam nereti pakārtoju citus dienas darbus. Svarīgi ir nepārspīlēt, lai nepārdegtu un nezaudētu motivāciju.

Treniņi kā sods vai sevis mīlestība?

Vai dzīšanās pēc perfektā auguma vispār ir nepieciešama? Varbūt mums vienkārši jāiemācās pieņemt sevi tādus, kādi esam? Ralfs Upmanis jau pašā sākumā man iemācīja vienu ļoti būtisku lietu par motivāciju, proti, treniņš nekad nav sods, tā ir sevis mīlestība. Pat, ja esmu “sagrēkojusi” ar kūciņu vai treknām pankūkām, es neeju uz treniņu ar mērķi kaut ko atstrādāt. Es dodos turp izbaudīt kustību burvību, mest izaicinājumu savam ķermenim un garam, taču es to daru ar mīlestību nevis sevis nosodījumu.

Beigu beigās tas vienmēr būs stāsts par motivāciju – vai darām to savas veselības un labsajūtas vārdā, izbaudot procesu, jeb uz treniņiem dzen psiholoģiska rakstura problēmas, sevis nepieņemšana un pārspīlēta tieksme pēc perfekcionisma. Nenoliegšu, ka esmu mazliet pabridusi arī pa šo grāvi, taču gribētos domāt, ka personiskās izaugsmes vārdā arī tāda pieredze bija nepieciešama. Tāpēc teikšu, ka daudz svarīgāka par perfekta auguma iemantošanu ir sevis pieņemšana.

Es gribu viņas perfekto augumu! Vai tomēr ne?

Atkal un atkal atgriežos pie šīs tēmas ikreiz, kad sociālajos tīklos ieraugu citu sieviešu sapņu augumus. Tādos brīžos sev atgādinu, ka katram no mums ir individuāla, dabas dota ķermeņa konstitūcija, kas lielā mērā nosaka arī to, kā mēs izskatīsimies – ar vai bez treniņiem. Ir vienkārši jāpieņem, ka mums ir atšķirīgi gēni, atšķirīgas vielmaiņas, atšķirīgs kāju garums un atšķirīga muskuļu forma. Turklāt sievietēm jāņem vērā, ka mūs ietekmē arī hormonālās svārstības ikmēneša cikla ietvaros.

Brīdī, kad iemācāmies nesalīdzināt sevi ar citiem, iemantojam lielāku iekšējo brīvību un daudz pozitīvāku attieksmi pret sevi. Un, kad jūtamies labi savā ādā, arī pārējās dzīves jomās esam pārliecinātāki par sevi. Labākais, ko varam darīt savā labā, ir pieņemt savu dabas doto ķermeni, rūpēties par to un iemīlēt to. Manā izpratnē rūpes par sevi ietver gan veselīgu ēdienu, gan regulāras fiziskās aktivitātes, atbilstoši katra spējām un interesēm. Atrodi, kas tieši tev sagādā prieku, baudu un veselīgu izaicinājumu, un ļaujies tam! Tad arī pozitīvi rezultāti neizpaliks. Novēlu sev un mums visiem rudens sezonā atrast pareizo motivāciju un izbaudīt kustību prieku!


Apģērbs: Reebok AW 2017/2018 kolekcija
Grims un frizūra: Laila Lejniece
Bildes: Roberts Āboltiņš

3 Komentāri on Fitness: Iemīlēt. Izbaudīt. Nepārdegt.

  1. Māra
    07/09/2017 at 13:29 (1 mēnesis atpakaļ)

    Superīgs raksts! Paldies!! Mana lielākāa problēma ir tieši motivācija, kuru nesekmīgi meklēju jau ilgu laiku un kura pēc pirmajām pāris nedēļām atkal pazūdno manais.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      11/09/2017 at 16:06 (1 mēnesis atpakaļ)

      Paldies Tev par komentāru! Motivācija ir galvenais dzinulis un veiksmes priekšnoteikums, manuprāt. Katram jāatrod tā īstā, kad patīk un no sirds gribas darīt to visu sevis labā, un tad jau ir vieglāk, vairs nav sevi jālauž :) Izmēģini dažādus aktivitāšu veidus – kas zina, varbūt joprojām esi sava īstā sportiņa meklējumos. Lai izdodas!

      Atbildēt

1Pingbacks & Trackbacks on Fitness: Iemīlēt. Izbaudīt. Nepārdegt.

  1. […] Nobeigsim ar Līgas rakstu par to kā iemīlēt un nepārdegt fitnesa pasaulē. […]

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *