Kā izkopt savu autentiskumu un neraizēties, ko domā citi

Mani fascinē autentiski cilvēki. Tādi, kuri nebaidās atklāt savu būtību, savu īsto patību. Tādi, kuri izvēlas būt patiesi arī tad, ja šī patiesība kādam varētu šķist “neērta”. Autentiskums nav īpašība, kas cilvēkam vai nu piemīt, vai ne, ko var iegūt vai neiegūt. Tā ir prakse – apzināta izvēle, kā gribam dzīvot, neraizējoties par to, ko padomās citi.

Processed with VSCOcam with c3 preset

Viena no manām autoritātēm un autentiskuma popularizētājām ir Hjūstonas universitātes pētniece, profesore un rakstniece Brenē Brauna (Brené Brown). Balstoties savos pētījumos, viņa sarakstījusi vairākas grāmatas par tādām tēmām kā kauns un vainas izjūta, ievainojamība un jau pieminētais autentiskums.

Pētniece atzīst, ka cilvēka varā ir izvēlēties būt autentiskam, taču mūsdienu sabiedrībā un kultūrā, kas rosina “iederēties” un “izpatikt”, tas var nebūt viegli. Autentiskums nozīmē pārstāt pielāgoties tam, ko no mums sagaida citi, un atzīt sev un apkārtējiem to, kas esam patiesībā.

Lai izkoptu savu autentiskumu…
  • Pārstāj pielāgoties tam, ko, tavuprāt, no tevis sagaida citi!
  • Izkop drosmi nebūt perfektam, būt nepilnīgam!
  • Atļaujies būt jūtīgs un uzdrīksties būt ievainojams!
  • Esi līdzjūtīgs, apzinoties, ka spēks un vājums pastāv līdzās!
  • Apzinies, ka esi pietiekami labs tāds, kāds esi!
  • Izkop saikni ar apkārtējiem un piederības izjūtu, dzīvojot un mīlot no visas sirds!

Protests pret pārmaiņām

Atbildes reakcija uz centieniem būt autentiskam var izrādīties nepatīkama – sabiedrība tos var uztvert ar neslēptu protestu. Tāpat jārēķinās, ka būs cilvēki, kuri autentiskumu uztvers kā narcismu vai savtību, kaut patiesībā tā vienkārši ir sava vērtīguma apzināšanās un drosmes attīstīšana.

Būt pašam un īstam ir viens no drosmīgākajiem varoņdarbiem cilvēka mūžā, pārliecināta  Brauna. Viņas pētījumi apliecina – tiklīdz izvēlamies būt patiesi pret sevi un pārstājam izlikties, mūsu līdzcilvēki (dzīvesbiedri, bērni, draugi, kolēģi) var izjust bailes un nedrošību par pamanītajām un izjustajām pārmaiņām. Apkārtējie var raizēties par to, kā mūsu autentiskums ietekmēs viņu dzīvi un mūsu attieksmi pret viņiem.

Izvēloties būt drosmīgiem un autentiskiem, jāatceras, ka riskējam saskarties ar kritiku. Brauna atzīst, ka nav grūti kritizēt cilvēku, kurš riskē – pauž nepopulāru viedokli, piedāvā kaut ko neredzētu vai izmēģina kaut ko jaunu, līdz galam neapgūtu.

“Cietsirdība ir vienkārša, nemaksā neko un aug kā nezāle. Cietsirdība allaž ir gļēva – īpaši tad, ja uzbrukums un kritika ir anonīma (mūsdienu tehnoloģijas šādu iespēju paver daudziem),” savā grāmatā “Nepilnības dāvanas” raksta pētniece.

Kad ejam pret straumi, daži ļaudis var justies apdraudēti. Lai aizstāvētos, viņi mēģinās atrast mūsu sāpīgākās vietas, piemēram, kritizēt izskatu, nosodīt mūsu vērtības, pat nosodīt mūs kā vecākus.

“Ja mans mērķis ir autentiskums, bet apkārtējiem es nepatīku, tad man tas nesagādā lielas raizes. Ja mērķis ir iegūt patikšanu, bet tas neīstenojas, tad gan esmu ķezā,” pieredzē dalās Brauna. “Cenšos izvirzīt prioritāti – autentiskumu.”

Lai veiksmīgi praktizētu autentiskumu…
  • Neliec cilvēkiem justies neērti, tomēr esi godīgs!
  • Neapbēdini citus un neaizskar cilvēku jūtas, tomēr saki to, ko domā!
  • Izklausies zinošs un izglītots, tomēr ne viszinis!
  • Esi pietiekami drosmīgs, lai nepiekristu pūļa uzskatiem!

Būt ievainojamam

Ikvienam, kurš vēlas piedzīvot attiecības un veidot saikni ar citiem, ir jāuzņemas risks būt ievainojamam. Tomēr vēl lielāks risks ir slēpt savu patieso “es”, savu īsto patību. Neizteiktās domas un uzskati, neīstenotie darbi nepazūd bez pēdām, pārliecināta ir Hjūstonas universitātes profesore. Tie sāk tirdīt un palēnām saēd mūsu vērtīgumu.

Upurēt savu būtību par labu tam, ko varētu padomāt citi, gluži vienkārši nav vērts. Iemainot savu autentiskumu pret šķietamu drošību, mēs radām auglīgu augsni tādām pieredzēm kā trauksme, depresija, ēšanas traucējumi, alkohola un/vai narkotiku atkarība, niknums, vainas izjūta, dusmas, aizvainojums un tamlīdzīgi.

Profesores pētījumā izdarītos secinājumus apstiprina arī mana personīgā pieredze, praktizējot autentiskumu ikdienā. Kamēr vienus mana drosme būt pašai (un brīžiem “neērtai”) iedvesmo un sajūsmina, citiem šāda attieksme šķiet pārāk radikāla.

Mainoties man, ir mainījušās attiecības ar līdzcilvēkiem. Ar vieniem tās kļuvušas tuvākas un jēgpilnākas, ar citiem – izirušas. Brauna izvēli par labu autentiskumam salīdzina ar revolūciju. “Izvēle dzīvot un mīlēt ar visu savu sirdi ir nepakļāvības akts. Jūs mulsināt, aizvainojat un biedējat neskaitāmus cilvēkus – arī sevi pašu. Jūs izbrīna, ka esat drosmīgs un vienlaikus baiļu pārņemts. Es tā jūtos gandrīz katru dienu… drosmīga, nobijusies un ļoti, ļoti dzīva.”


Teksts un bilde: happy whispers

16 Komentāri on Kā izkopt savu autentiskumu un neraizēties, ko domā citi

  1. Kristine
    13/01/2016 at 14:09 (3 gadi atpakaļ)

    Ak, Līga! Tavi raksti nāk, kā saukti! Tik trāpīgi! Kopš esmu sākusi dzīvot sev gribu skriet un bļaut pa pasauli cik labi es jūtos!!!
    Tā ir kolosāla sajūta un spēks vienlaicīgi!

    Mana veiksmes atslēga ir īstie cilvēki apkārt. Tādi kas tic, saprot un mīl. Pārējie, lai iet savu ceļu un lai viņiem veicas.

    Paldies Līga, ka iedvesmo! Uz Tevi skatos ar prieku un Tu esi lielisks piemērs, kā dzīvot laimīgi!

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      13/01/2016 at 14:45 (3 gadi atpakaļ)

      Kristīne, paldies, ka lasi manas pārdomas un dalies savā pieredzē! Kopībā ir spēks :)

      Atbildēt
  2. Inese
    13/01/2016 at 15:40 (3 gadi atpakaļ)

    Ha, arī man šis raxts ir istaja laika. Lai butu autentiska diemzel darba nacās iesniegt atlūgumu…

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      13/01/2016 at 17:31 (3 gadi atpakaļ)

      Apsveicu Tevi par drosmi spert soli laimīgākas Tevis virzienā! Esmu vairāk nekā pārliecināta, ka tas bija tā vērts.

      Atbildēt
  3. Roberts
    13/01/2016 at 16:53 (3 gadi atpakaļ)

    Sveika, Līga!

    Ļoti uzrunāja šī daļa. Man tā ļoti saistās ar OSHO grāmatas “Tuvība” ideju. OSHO par to iedziļinājās dziļāk no interesanta skatu punkta. Nespēja atklāt savu patieso es citiem sākas no nespējas pieņemt sevi tādus kādi esam. Viņš uzsvēra, ka varam atvērties citiem tikai līdz galam iemīlot paši sevi.
    Man patīk tavs skats uz šo jautājumu caur Brenē Braunas TED runu un tavu viedokli.

    Kaut vairāk cilvēki LV rakstītu par svarīgām lietām, kas nes reāli labumu lasītāja dzīvē!


    Ikvienam, kurš vēlas piedzīvot attiecības un veidot saikni ar citiem, ir jāuzņemas risks būt ievainojamam. Tomēr vēl lielāks risks ir slēpt savu patieso “es”, savu īsto patību.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      13/01/2016 at 17:32 (3 gadi atpakaļ)

      Paldies, Robert! Sirds allaž pielīst pilna pateicības, uzzinot, ka manis rakstītais noder un rezonē.

      Atbildēt
  4. Mēnessmeitēns
    13/01/2016 at 19:03 (3 gadi atpakaļ)

    Eh, izrādās es visu mūžu esmu bijusi autentiska, nevis godīga maita. :))

    Bet, vispār ir pašam jāpieņem sevi un, tad citi spēs Tevi pieņemt tādu, kāds esi. :)

    Bet, tikai ir jāiemācās būt sev.

    Atbildēt
  5. Ilona
    14/01/2016 at 11:20 (3 gadi atpakaļ)

    Paldies par rakstu! Liekas, ka man autentiskums ir nākošais solis, kuru varēšu spert tikai tad, ja spēšu atrast sevi, pieņemt sevi tādu, kāda esmu! Patiesi, no sirds! Tas pagaidām procesā!

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      14/01/2016 at 21:59 (3 gadi atpakaļ)

      Ilona, bet būt ceļā ir superīgi :) Tas ir izzinoši, interesanti, bagātinoši. Katru reizi, kad izdodas sajust to savu Patieso Es un ļaut tam realizēties, ir tāda laime! To nevar salīdzināt ar izlikšanās spēlēm, ko cilvēki spēlē, lai viens notram patiktu, lai darba devējs būtu mierā un tā tālāk. Jā, ir risks, ka kāds nesapratīs, nepieņems vai kritizēs, bet tā ir tikai šo cilvēku “problēma” jeb attieksme, kas neko nepasaka par Tevi/mums, bet vienīgi atspoguļo to, kāds ir šis cilvēks. Drosmi un izdošanos Tev!

      Atbildēt
  6. Madara
    14/01/2016 at 20:34 (3 gadi atpakaļ)

    Līga, paldies par burvīgu un spēcīgu rakstu, un terminu izkristalizēšanu. Tas palīdz saprast lietu īsto būtību.

    Šī tēma manā dzīvē ir ļoti aktuāla, jo tiešām būt autentiskam, kas uzreiz padara izteikti atšķirīgu, nav viegli. Būt man pašai nozīmē darīt tā, kā sirds apziņa saka, bet mūsdienu sabiedrībā pastāv apzīmējumi labs/slikt; pareizs/nepareizs u.t.t., kas reizēm, un it īpaši vājuma brīžos, var likt man (ceru, ka neesmu vienīgā) sajusties nesaprastai un nepareizai.

    Un arī Tevis pieminētā būšana perfektam. Būšana neperfektam taču ir tik forša – tu esi tu pats, kā bērns!

    Es domāju, ka, ja būs kaut viens vai daži tuvi cilvēki, kas sapratīs un/vai uzvers mierīgi autentismumu un manas citādās “lietas”, izjustais atbalsts un miermīlīgums pret mani būs stiprinošs. Tas arī neliks justies kā nepareizam, ja daru pa savam. Acīm redzot es esmu ceļā uz saviem īstajiem cilvēkiem, visa dzīve taču priekšā!

    Galvenais, ka tu pats, cilvēks, zini kapēc rīkojies pa savam, ar savu funktieri un ka tev tas sagādā prieku. Jābūt tik loti apzinīgam, lai šo atcerētos arī grūtos brīžos.

    Šis raksts un “Savstarpējo attiecību spoguļi” mani ļoti uzrunāja, tā, ka vairākkārt jāpārlasa un jāaizdomājas.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      14/01/2016 at 22:04 (3 gadi atpakaļ)

      Man patiess prieks, ka rakstītais rezonē un iedvesmo būt pašai! Lai Tev izdodas satikt ‘savējos’ – tici man, viņi pievelkas :) Dažreiz tikai mazliet ilgāk jāpaciešas, līdz viņus beidzot satiekam, bet toties pēc tam katrs kopā būšanas mirklis ir liela dzīves dāvana!

      Atbildēt
  7. La
    14/01/2016 at 23:33 (3 gadi atpakaļ)

    Liels Tev paldies, ka pārcilā tik svarīgas tēmas. Līdzcilvēkiem tas ir tiešām būtiski! Lasot šo brīnišķīgo grāmatu reiz apstājos pie nozīmīgiem vārdiem, kurus arī Tu esi šeit citējusi, – ka mūsu ģimenei, tuviniekiem var nepatikt, viņus var biedēt mūsu pārmaiņas un centieni kļūt autentiskākiem. Toreiz nepagāja ne pāris dienas, kad no saviem vecākiem saņēmu tādu “lūzerisma monologu” par saviem centieniem, ka paliku vaļā muti un “uz pauzes” vēl krietnu laiku. Vismaz pagaidām man ir sajūta, ka daži tik ļoti nespēj pieņemt šos “būt sev pašai” pūliņus, ka, jo lielākas ir šīs pārmaiņas, jo sāpīgāki ir saņemtie sitieni. Brīžiem nudien nolaižas rokas, un gribas palīst labi dziļi zem biezās segas, jo reizēm sāk trūkt spēka turpināt šos centienus. Jau tā nav viegli nodefinēt savu patību un veidus, kā to īstenot; bet ja tevi par to turpina aktīvi “sist” ne jau sveši komentētāji, bet savi tuvie, tad kļūst skumji. Apzinos, ka tā ir viņu greizo spoguļu valstība nevis mana, bet tāpat ir grūti to pieņemt. Ļoti priecājos par tiem, kas šeit rakstīja, ka šajos centienos visu vieglāku padara īstie un atbalstošie cilveki apkārt. Kaut tādu būtu vairāk mums visiem!

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      15/01/2016 at 08:42 (3 gadi atpakaļ)

      Paldies Tev par komentāru! Neviens jau nesolīja, ka dzīvot būs ļoti viegli :) Grūtajos brīžos es sev atgādinu, ka katra mācība un pārbaudījums mūs tomēr virza uz priekšu attīstībā. Ja paši sev nodefinējam izaugsmi kā vienu no pamatkritērijiem, kāpēc te vispār esam nākuši “spēlēties”, tad kļūst vieglāk paskatīties uz visu “no malas”. Kā zināms, neko nevajadzētu uztvert personīgi, jo kritiķu domas un paustie uzskati atpoguļo viņu realitāti un būtību, nevis Tavu. Tas ir stāsts par viņu sapņiem, nevis Taviem. Kad šādi skatāmies uz citu kritiku vai nepatiku, varam iemantot mazliet lielāku imunitāti :) Laba lasāmviela, ko man pašai par šo tēmu nesen ieteica, ir Dona Migela Rīza “Četras vienošanās” (angliski – Don Miguel Ruiz “The Four Agreements”).

      Atbildēt
      • La
        15/01/2016 at 14:35 (3 gadi atpakaļ)

        Jā, tas gan, jāaudzē tā biezā āda, citādāk vienos punos sanāks staigāt. :) Paldies, sāku meklēt grāmatu!

        Atbildēt
  8. Anna
    21/02/2016 at 09:20 (3 gadi atpakaļ)

    Paldies par so rakstu!!
    Tagad man bus vieglak but tadai kada esmu un zinasu ka citu viedoklis nav seviski janem vera. Nebiju par to ta aizdomajusies ka piemeram jutu un emociju izradisana var citus ari sabiedet. Pagajusaja nedela kad neapzinati jo laikam savadak nevareju taja bridi izradiju savas bailes sanemu negativus komentarus. Un tos nebija seviski viegli pardzivot jo tie bija parprasti un greizi. Bet tagad mazliet apskaidrojas lietu butiba.
    Un izradot tas bailes emocijas un satraukumu jutos dzivaka ka jeb kad!
    Laikam ieturesu so dzives kursu ari turpmak

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *