Ar ko sākt, ja gribi mainīt nodarbošanos. Atbild koučs.

Kādu dienu e-pastā atnāca vēstulīte no A. To lasot, smaidīju, jo atcerējos sevi pirms dažiem gadiem, kad pēc ilgstošas ārstēšanās vairs nespēju ierakstīties ierastajā biroja ikdienā un pieņēmu lēmumu aiziet no darba, dodot sev iespēju kārtīgi atpūsties un padomāt, ko vēlos iesākt tālāk. Jaunais sākums nebija viegls, tomēr tas viennozīmīgi bija tā vērts, jo, ja būtu turējusies pie vecā un drošā, Happy Whispers visticamāk nekad nebūtu tapis, un es nebūtu piedzīvojusi visu to, kas pa šiem gadiem ar mani noticis. Lai atbildētu A., aicināju talkā kouču Lauru Vanagu – Mickeviču. Turpmāk reizi mēnesī Laura atbildēs arī uz citām lasītāju iesūtītām dilemmām par un ap karjeru, nodarbošanos un sevis piepildījuma rašanu. 

Līdz šim esmu dzīvojusi ļoti racionālu dzīvi – darbs, ģimene, hobiji un tā tālāk. Taču pirms dažiem mēnešiem pieliku punktu tipiskai biroja dzīvei, jo sapratu, ka ir laiks mazliet apstāties un pamēģināt dzīvi veidot radošāku un interesantāku. Tagad jūtos gana atpūtusies, lai sāktu darīt kaut ko jaunu un atsāktu pelnīt, taču jūtos apjukusi. Lielāko daļu savas dzīves esmu veltījusi datiem, analītikai, ekselim un citām loģiskām un racionālām lietām, un tas man joprojām patīk, ja vien neaizņemtu lielāko daļu mana laika. Ar ko lai sāku? Vai veltīt sevi tikai hobijam – fotografēšanai, vai iesaistīties citos projektos? Manī vienmēr ir dzīvojusi radoša būtne, kam paticis organizēt kāzas draugiem, iemūzīnāt skaisto bildēs, izmēģināt jaunas lietas. – A.

Atbild Laura Vanaga – Mickeviča, Talentor Latvia koučs

Paldies par drosmīgo jautājumu. Es pat teiktu – skaisto, jo drosmīgi soļi jeb paskatīšanās pašai uz sevi spogulī, atejot no sabiedrības ierastajām normām, ir platforma jaunām iespējām.

Pēdējā laikā arvien vairāk cilvēku aizdomājas par savu ikdienas darbu un to, kas visvairāk sagādā prieku un gandarījumu. Šādās situācijās es parasti iesaku mierīgi apsēsties, atslābināties, veikt pāris dziļas ieelpas un izelpas, un tikai tad, kad galva ir tīra, godīgi atbildēt sev uz dažiem atslēgas jautājumiem:

  1. Kādu es redzu savu dzīvi pēc pieciem gadiem? Kā es tad jūtos? Kas man ir apkārt, ar ko es nodarbojos? Līdz pat detaļām ļaut sev sapņot, ieraudzīt, atklāt, sajust.
  2. Kādi resursi man ir pieejami jau šodien?
  3. Kādi soļi jeb vismaz trīs aktivitātes būtu jāpaveic, lai es varētu dzīvot tā, kā patiesi vēlos?
  4. Kas būs mana sapņa mentori jeb atbalstītāji ceļā uz mērķi?
  5. Kā mainīsies mana dzīve, kad būšu piepildījusi savu sapni?
  6. Kā sev pateikšos par ieguldīto darbu, kad būšu sasniegusi vēlamo?

Šāda vizualizācija ļauj apzināties un sajust pat ar visu savu ķermeni to, kas ir patiesi svarīgs. Problēma bieži vien ir tajā, ka neatļaujam sev apstāties, iedziļināties būtiskajā. Ja neļausim sev pasmaržot savu sapni, tad palaidīsim garām iespēju to piepildīt.

Agnesei un citiem, kuri ir līdzīgās pārdomās, ieteiktu atrast laiku un vietu, lai dzīvesgudri  aprunātos ar sevi. Ja saviem spēkiem galā netiek, vērsties pie kouča un atvēlēt laiku, lai viestu skaidrību par nākotni.

Iziet ārpus rāmjiem

Vaicāju Laurai, kāpēc arvien biežāk cilvēki (īpaši sievietes) uzdrīkstas nebūt tik racionāli un pragmatiski kā sabiedrība sagaida. Kāpēc arvien biežāk meklējam to, kas sagādā prieku un gandarījumu, nevis to, kas ienes vairāk naudas. Un – kā šāds risks var attaisnoties ilgtermiņā, ja ir skaidrs, ka sākotnēji būs mazāk ienākumu.

Laura skaidro, ka šādu tendenci novērojusi jau pirms pāris gadiem, vadot nometnes sievietēm. Proti, lielākā daļa sieviešu ir izslāpušas pēc sava radošā potenciāla realizācijas, sevis piepildījuma un iziešanas ārpus ierastajiem rāmjiem. Šo laiku, kurā dzīvojam, raksturo elastība, mainība un aicinājums paskatīties uz sevi un situācijām citām acīm. Īsāk sakot, pats laiks mūs spiež uzlūkot savu spoguļattēlu un izmēģināt ko jaunu. Kas zina – ja nu izdodas?!

Vēl vairāk – Laura ir pārliecināta, ka kāds augstāks spēks īpaši gādā par to, lai noskrubētu no mums veco, lieko un ļautu iemirdzēties kam jaunam, patiesam. Problēma bieži ir tajā, ka vecās pārliecības liek mums ierūsēt un ciest, taču, ja spējam paskatīties ārpus ierastajām pārliecībām, vairs nav iemesla un vajadzības atlikt kāroto dzīvi uz rītdienu.

Laura atceras kādu nometni, uz kuru ieradusies smaidoša, bet pārgursui sieviete bez mirdzuma acīs. Nometnē piedzīvotais viņai devis tik daudz prieka, radošuma un transformācijas, ka pēdējā dienā viņa burtiski lidojusi. Par ko tad īsti bija šīs nometnes un ko gan šīs sievietes tajās meklēja? Laura atzīst, ka tās ir pavisam vienkāršas kvalitātes – prieks, mīlestība, smiekli, pieņemšana, došana. Katrā ziņā, nekas pārcilvēcīgs, drīzāk vienkāršs un dabisks.

Šis laiks mūs neaicina meklēt labāk apmaksātu, prestižu darbu un atzinības ordeņus. Tas drīzāk mudina tiekties pēc vienkāršā, cilvēcīgā un patiesā. Ja iepriekšējos gadu desmitos bijām vairāk paklausīgas, tiecoties uz mērķiem, ko dažkārt pašas negribam, tad šobrīd mums ir brīnišķīga iespēja izvēlēties, cik patiesi un priecīgi nodzīvot šo dzīvi. Kā piemēru Laura min vairākas draudzenes, kas atteikušās no sabiedrībā novērtētiem amatiem un izvēlējušās iet savu sirds ceļu. Nav tā, ka viņas būtu bezatbildīgas, skaidro koučs, taču izvēlētais ceļš, piemēram, joga, deju terapija, māksla vai kāda jauna produkta radīšana,   viņām ir daudz tuvāks.

Alga ir mērāma arī gandarījuma un iedvesmas valūtā

Jā, iespējams, sākotnēji nopelni mazāk, taču atalgojums par padarīto darbu jau nav mērāms tikai kontā saņemtajos eiro. Tas ir mērāms arī prieka, gandarījuma un iedvesmas valūtā. Iespējams, pārmaiņas alstošajam cilvēkam ir iekrājumi vai iespēja uz laiku palūgt atbalstu no tuvākā, vienojoties par konkrētiem termiņiem. Laura atzīst, ka ir vērts apstāties un sajust, kas ir patiesi nepieciešams, kā tas mainīs dzīvi. Taču ne vienmēr tūdaļ ir jāiet prom no esoša darba. Iespējams, arī tur ir kas uzrunājošs, saistošs un attīstāms.

Kā piemēru Laura min tuvu draudzeni, kura strādā vadošā amatā un ir pārkārtojusi savu darba dienu. Viņa strādā birojā trīs stundas, netērējot laiku pļāpām pie kafijas, un koncentrēti izdara visu nepieciešamo, lai pēcāk nodotos hobijiem, kas ir pavisam cita veida aktivitātes un prasa radošu un sievišķīgu pieeju. Vislielākais prieks un gandarījums Laurai kā koučam ir klientes, kuras atnāk ar vēlmi mainīt savu ikdienu un aiziet jau ar reālu plānu un vīziju transformēt savus dzīves notikumus.

Visbiežāk pie kouča vēršas ar jautājumiem par darbu, kas ikdienā nesagādā prieku, un vēlmi savas spējas izmantot citādāk. Laurai ir prieks par katru cilvēku, kurš mēģina, riskē un rīkojas. Protams, ne vienmēr šo pirmo soli spert ir viegli, bet tieši tāpēc koučinga sesijas ir tik vērtīgas, jo klients var uzticēties koučam un nebaidīties atklāt savu patieso es un savas patiesās vēlmes. Iespēja vienu stundu būt īstam, nesamākslotam un atklātam nereti vainagojas ar jaunu transformāciju jeb pāriešanu citā kvalitātē. Tāpēc Laura aicina apstāties, ieklausīties sevī un godīgi sev atbildēt uz augstāk minētajiem jautājumiem, un pēc tam rīkoties, lai darītu visu iespējamo sevis pašas labā. Patiesība ir gaužām vienkārša – ja es pati sevi uzklausīšu, mīlēšu un rūpēšos par sevi, tad arī citi vēlēsies dot man to labāko un priecāsies līdz ar mani.

Ja arī tev ir kāds jautājums koučam, raksti to komentāros vai sazinies ar mani pa e-pastu hello@happywhispers.lv.

 


Bildes: No privātā arhīva (Lauras Vanagas – Mickevičas porterts), Kristaps Bardziņš un Happy Whispers

1Pingbacks & Trackbacks on Ar ko sākt, ja gribi mainīt nodarbošanos. Atbild koučs.

  1. […] jūnijā aizsāku sadarbību ar kouču Lauru Vanagu – Mickeviču, solīju, ka uz lasītāju karjeras dilemmām atbildēsim reizi mēnesī. Aizņemtības dēļ […]

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *