Mans labsajūtas glābšanas plāns

Kad aprīlī dalījos ar aprakstu par to, kā aizrit viena diena manā dzīvē, visticamāk jau nojautu, ka blogošanai uz kādu laiku būs jādodas atvaļinājumā, jo visu manu dzīvi uz dažiem mēnešiem savā varā ar katru dienu arvien vairāk pārņems darbs Positivus festivāla komandā, kur atbildu par komunikāciju. Tā arī bija – pēdējie trīs mēneši pavadīti, katru dienu ejot uz biroju un darot “normālu darbu”, turklāt, slodzei arvien pieaugot, mans ikdienišķais, ierastais, mierīgais ritms neizbēgami izšķīda, iedragājot kā ēšanas, tā fitnesa un miega paradumus. Nu ir pienācis laiks to visu atkal stutēt uz kājām.

Strādājot pie festivāla, mēs esam sava darba fanāti – saglabāt ierasto labsajūtas līdzsvaru nav vienkārši. Es, protams, centos vismaz reizi vai divas nedēļā joprojām apmeklēt jogu, gāju uz masāžām, lai neļautu stresam iestrēgt ķermenī, piedomāju, lai dzertu pietiekami daudz ūdens, ēstu sezonas ogas un augļus, taču dienišķā pusdienošana kafejnīcās, daudz par daudz kafijas un pēcpusdienu našķoties kāre, ko uzveicām, iznīcinot iespaidīgu daudzumu šokolādes, ir darījusi savu. Sekas – pāris lieki kilogrami (it kā nekas, bet bikses spiež…), stresa sabeigta mugura, šķietami neizguļams nogurums un vispārēja mentāla mazspēja. Koncentrēties kaut kam pēc festivāla prasa milzu piepūli, par intereses un iedvesmas trūkumu nemaz nerunājot.

Vienvārdsakot, esmu izpumpējusies un nosēdinājusi baterijas. Pēdējo reizi tādu iekšējo grautiņu piedzīvoju pēc labdarības maratona Dod Pieci gada nogalē un pēc iepriekšējā Positivus pirms gada, tāpēc savā ziņā šāds panīkums nav nekāds pārsteigums. Patiesībā šoreiz jau laicīgi gatavojos tam, lai uzreiz pēc festivāla proaktīvi ķertos pie fiziskās un garīgās pašsajūtas uzlabošanas, neļaujot sev ieslīgt depresijā, kas var sekot šādiem izsīkuma periodiem piesātinātu projektu noslēgumā.

Šoreiz manā “glābšanas plānā” bija sekojošas lietas:
  • Pirmajās dienās pēc festivāla atļaut sev mosties bez modinātāja.
  • Daļu darbu izdarīt, strādājot no mājām, lai lieki netērētu enerģiju, braukājot uz biroju un atpakaļ.
  • Atslodzes dienas ar City Balance smūtijiem un lielākoties vegānisku ēdienu.
  • Pilna ķermeņa eļļas masāža + īpaša papildu procedūra ar sildošām garšaugu pindām jeb maisiņiem dabiskās veselības centrā ReCure.
  • Maksimāli daudz svaigu vietējo dārzeņu, zaļumu un ogu iekļaušana uzturā.
  • Kafijas patēriņa samazināšana līdz 1 brokastu krūzei dienā.
  • Diendusas – kad acis pašas krīt ciet, arī tad, ja “slēdzos arā” septiņos vakarā.
  • No šīs nedēļas – joga katru otro dienu, kam drīzumā ceru pievienot arī skriešanu.

Izvirzot spēku un enerģijas atgūšanu kā galveno prioritāti, esmu nobastojusi vairākus pasākumus, kas būtu bijuši noderīgi profesionālajā jomā, tostarp neaizgājusi ciemos vai uz pasākumiem ar draugiem, ko būtu gribējies apmeklēt, jo vēl nav spēka (izņēmums ir kādas ģimenes sporta spēles iepriekšējā nedēļas nogalē, ko draugi sarīkoja pie jūras. Tas bija lieliski!).

Kad pirmīt apsēdos pie datora, sapratu, ka pa šo klusēšanas laiku atrofējušies ne tik daudz rakstīšanas, cik dalīšanās muskuļi. Šajā periodā izteikti gribu maksimāli daudz laika pavadīt vienatnē, lai atjaunotos, un pēc iespējas mazāk – kaut kur fiziski pārvietoties (nedzīvoju Rīgā, tāpēc jebkura braukāšana baigi nogurdina). Tomēr iedvesmas dzirksteles pamazītiņām atgriežas, un jau tuvākajās dienās rosība būs manāma arī blogā – esmu priecīga par kādu sadarbību, kuras ietvaros publicēšu vairākas vasarīgas receptes, bet gaidāmajā nedēļas nogalē ceru nogruntēties dārzā ar grāmatu kaudzīti un Kindle, lai beidzot ķertos klāt visam tam, ko esmu pasūtījusi Amazon grāmatveikalā.

Un tad vēl būtu jāizskauž tāds “netikums” kā pārāk bieža vīna dzeršana un pārāk ilga seriālu skatīšanās pirms miega, lai atslēgtos. Vai man izdosies nomainīt vīnu pret zāļu tēju un Game of Thrones maratona vietā pameditēt, rādīs laiks. Un es noteikti padalīšos.


Bildes: Krists Luhaers, vēl Salacgrīvā, Positivus trešās dienas rītā, kad uz 5 minūtēm biju BEIDZOT aizgājusi līdz jūrai…

1 Komentārs on Mans labsajūtas glābšanas plāns

  1. Madara
    27/07/2017 at 16:56 (4 nedēļas atpakaļ)

    Paldies, Līga! Tieši tik godīgu ierakstu ari gaidīju. Un vēl vairāk gaidu Tavu personīgo stāstu kā saņēmies, lai tiktu atpakaļ foršajā, sev veselīgajā ritmā. (arī ja šādam ierakstam saņemsies pēc mēnešiem diviem)
    Strādāju IT nozares jaunuzņēmumā un ar post-festivāla sindromu te slimojam ik nedēļu, ar laiku šis trakums pārvēršas rutīnā, tāpēc arī ēšanas/vingrošanas/svaiga gaisa paradumi jāliek darba kalendārā. Lēnām sāku nostāties atpakaļ uz dzīvesprieka takas! :) Lai izdodas atkal atrast sauli sevī un vēlāk arī padalīties ar mums!

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *