Laulība un ģimene ir pārvērtētas. Say wha-a-at?!

Laulība un ģimene ir pārvērtētas. I feel like a rebel just by saying that… Un tomēr – tieši tādas pārdomās ik pa laikam mijas ar ilgām pēc savas ģimenes un varbūt vēl viena bērna. Man aiz muguras ir viena laulība, kas izira īsi pirms meitas otrās dzimšanas dienas tieši pirms desmit gadiem, jo vīram toreiz likās, ka ir iemīlējies citā. Stāsts diezgan banāls un tikpat banāls tā iznākums – ilgi kopā viņi nepalika, taču arī mēs abi vairs neatgriezāmies viens pie otra.

Drīz pēc tam es piedzīvoju citas attiecības, kurās ļoti aizrāvos, un pēcāk piedzīvoju tikpat ļoti dziļas sirdssāpes, savukārt viņš pēc vairākām attiecībām atrada citu īsto, un manai meitai tagad ir pusmāsa (kas ir superīgi, jo es viņai tādu neesmu varējusi dot). Novēlu, lai viņiem viss izdodas ilgi un laimīgi, jo man šķiet, ka mēs visi esam pelnījuši piepildījumu un mieru.

Un tomēr noticēt tam, ka ilgtermiņā ir iespējama ģimeniska idille (lasi – pasaka ar laimīgām beigām), reizēm ir ļoti, ļoti grūti. Jo dzīve rāda, ka lielākā daļa pāru piedzīvo krīzes, piedzīvo rutīnu, piedzīvo pārbaudījumus un kārdinājumus, ar kuriem netiek galā, un tāpēc man šovakar atkal uz pleca dejo velniņš, kurš ausī čukst – laulība un ģimene ir pārvērtētas. Tikai tāpēc, ka tev tā nav, tu jau neesi mazāk normāla vai mazāk laimīga. Un patiesi – mana ikdiena ir gana interesanta, lai es briesmīgi nesērotu par to, ka blakus nav Lieliskā Viņa.

Pēdējo piecu gadu laikā neesmu tā nopietni saukusi sevi par kāda draudzeni vai mīļoto. Jā,  tiesa, uz pāris gadiem mani no trases noņēma ķibeles ar veselību, un jebkādu attiecību iespējamība tolaik bija stipri apšaubāma, jo dzīve nav kino, par spīti tam, kā mums reizēm gribētos sapņot un ticēt. Dzīve ir gaužām reāla un pragmatiska, un tikai retajam paveicas ar itin mierīgu lidojumu vai peldējumu, ko nesatricina ne vismazākā vēja pūsma.

Par laimi, mūsdienās tas vairs nav nekas nosodāms, ja tu, būdama sieviete savos labākajos gados un savā labākajā formā, neesi pastāvīgās vai formālās attiecībās. Sievietes gadsimtiem ilgi (man dievs, pārāk ilgi!) ir tikušas vērtētas kontekstā ar to, kas ir (vai nav) viņu partneris. Šobrīd arvien vairāk un vairāk sieviešu jūtas labi, neesot pārī. Jūtas labi, dzīvojot ārpus tradicionālās izpratnes par to, kas ir normāli vai pareizi. Tas nenozīmē, ka viņām nav attiecību, tomēr viņu ikdienu neierobežo un statusu nedefinē laulības gredzens un mūžīgas mīlas vai uzticības solījumi. Vai tāpēc viņu attiecības ir mazāk vērtīgas vai nosodāmas? Nebūt ne. Bieži vien tās ir krietni patiesākas nekā nelaimīgās laulības vai ieilgušās un iesīkstējušās kopdzīves.

Vienlaikus es ļoti priecājos par katru ģimeni savu draugu un paziņu lokā, kurai izdodas palikt kopā, cienīt un rūpēties vienam par otru, neskatoties uz ikdienas rutīnu, izaicinājumiem, ko sagādā vecāku loma, smukās un brīvās kolēģes un tā tālāk. Vai ģimenei ir jāpaliek kopā, ja viens vai otrs partneris laiž pa kreisi? Uz šo jautājumu neatbildēšu. Katram ir savi kritēriji un vērtības. Tieši tāpat kā neprecētajiem ļaudīm, kuri nosprauž robežas tam, cik tālu ir gatavi iet, vai cik tālu ir gatavi pieņemt otra uzskatus. Un, galu galā, dzīve ir dzīve. Tā nogudrina un izaicina. Tā pārbauda.

Savā mūžā esmu pieredzējusi ne vienu vien sarūgtinājumu un sāpīgu vilšanos. Piemēram, kāda nu jau bijusī labākā draudzene, kura pārgulēja ar manu nu jau krietni sen kā bijušo draugu. Lai cik brīvi un mūsdienīgi domājoši mēs katrs nebūtu, manuprāt, tomēr pastāv kaut kādas robežas, kas, iespējams, vārdos ne reizi nav definētas, tomēr tās ir. Robežas, kuras pārkāpjot, tiek nogalināta savstarpējā cieņa. Robežas, pēc kuru sagraušanas vairs nav atgriešanās. Ja paveicas ar sevi sarunāt, ir piedošana. Diezgan ilgi nēsāju sevī līdzi sāpi par šo notikumu, līdz šoruden, tikai pateicoties psihoterapijai, beidzot saliku šo situāciju pa plauktiņiem. Mēs, protams, esam brīvi dzīvot tā, kā jūtam un vēlamies, taču beznosacījumu mīlestība nenozīmē to, ka nepastāv nekādas robežas.

Ak, jā, bet stāsts taču sākās ar to, ka laulība un ģimene ir pārvērtētas… Ar to negribu sacīt, ka tās nav vērtības (un ceru, ka to varēja nolasīt ne tikai starp rindiņām…). Patiesībā tikai gribēju paust, ka dzīve var būt gana kvalitatīva, piepildīta un gandarījuma caurstrāvota, ja ģimenes un pastāvīgu attiecību nav. Jo it katrā cilvēkā, kuru sastopam, ar kuru esam kopā, var izvēlēties saskatīt to īsto un vienīgo – tam brīdim. Tam laika sprīdim, lai cik īss vai garš arī tas būtu. Un katram no šiem cilvēkiem var atvērties un paskatīties acīs, nebaidoties par to, ka tas viss beigsies, iespējams, vēl nemaz nesācies. Nebūvējot cerību un sapņu gaisa pilis. Negaidot neko. Patiesībā tas nemaz nav tik vienkārši. Tomēr nav neiespējami. Un par tiem patiesi baudpilnajiem mirkļiem, kuros man tas ir izdevies, es esmu Visumam un sev pateicīga.


Bildes: Kosh’UMM

26 Komentāri on Laulība un ģimene ir pārvērtētas. Say wha-a-at?!

  1. Ilva
    10/01/2018 at 22:31 (2 nedēļas atpakaļ)

    Paldies par atklātību un patiesumu! 🌸

    Atbildēt
  2. Krista
    10/01/2018 at 23:18 (2 nedēļas atpakaļ)

    Burvīgs raksts!

    Atbildēt
  3. K
    11/01/2018 at 07:18 (2 nedēļas atpakaļ)

    Vai ģimeni definē tikai laulības gredzens? Domāju, ka Tu ar meitu taču esat ģimene. Jā, ne gluži 3 cilvēku klasiskā ģimene, bet ģimene. Labi, tā ir vārdu spēle, bet teikt, ka ģimene ir pārvērtēta?
    Protams, ir daaaaudz veidi, kā būt laimīgam,un pilna ģimene ir tikai 1 no tiem:)

    Bet, jā, uzskats, ka bez veča pie sāniem sieviete nav laimīga ir pilnīgi aplams. Labāk viena, bet pašpietiekama nevis ar “ķeksīti” plānotājā kopā.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      11/01/2018 at 08:26 (2 nedēļas atpakaļ)

      Šoreiz biju domājusi klasisko izpratni par tradicionālu ģimeni, ko veido vīrietis un sieviete, apprecoties. Daudzām sievietēm (man tostarp!) atziņa par to, ka tu vari būt laimīga un piepildīta arī tad, ja neesi apprecējusies un radījusi bērnus (vai audzini bērnu viena) nenāk tik viegli, jo ļoti dziļi iesakņojušās idillisko pasaku vērtības. Un pašpietiekamība ir laba lieta arī laulībā – viens no veiksmīgas savienības galvenajiem faktoriem, manuprāt, lai ļautu otram brīvi elpot un nenožņaugtu ar savu nepieciešamību pēc klātbūtnes, kompānijas utt. Paldies par komentāru!

      Atbildēt
  4. Anda
    11/01/2018 at 08:48 (2 nedēļas atpakaļ)

    Bet tā taču ir dzīve! Arī dzīvē, netikai ģimenē un laulībā ar laiku var iestāties rutīna, kad jāapstājas un jāpadomā, ko tālāk?!
    Vienīgais, ko varu novēlēt, lai izdodas atrast TO īsto cilvēku, kurā atkal un atkal iemīlēties no jauna, ar kuru saprasties no pusvārda un vienmēr atrast kompromisu.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      11/01/2018 at 14:15 (2 nedēļas atpakaļ)

      Cik brīnišķīgs novēlējums – paldies par to! Tas, protams, ir sapnis – idille, kurai negribas zaudēt ticību, kamēr dzīve apbružā ar dažādām pieredzēm :)

      Atbildēt
  5. Ieva
    11/01/2018 at 11:22 (2 nedēļas atpakaļ)

    Paldies Līga par uzdrīkstēšanos un dalīšanos! Tiešām aicina pārskatīt vērtības, savas robežas un ieraudzīt, kas vēl ir dzīvē aiz visa, kas šķiet ir pareizi un vajadzīgi!

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      11/01/2018 at 14:16 (2 nedēļas atpakaļ)

      Robežas ir īpaša tēma, ko apgūstu šobrīd, turklāt visās jomās. Noteikti kādreiz vajadzētu par to uzrakstīt plašāk!

      Atbildēt
  6. Puteklis
    11/01/2018 at 13:03 (2 nedēļas atpakaļ)

    Raksts saprotams un emocionāli uztverams – un arī man ir tuvāki liberāli uzskati nekā konservatīva turēšanās pie tradīcijām, arī jautājumos par ģimeni. Tomēr… Tomēr savās sajūtās man šķiet, ka ideālais modelis tomēr ir abi vecāki ģimenē un uz to būtu jāiet. Tikai saprotiet pareizi – nekad neesmu aizstāvējis attiecību saglabāšanu, kurās sen vairs nav emociju, vai, ja tās ir, tad tās ir naids vai riebums. Ja jāšķiras, tad jāšķiras, tomēr arī nepareiza arī šķiet ilgstoša dzīve vienam/vienai (neskaitot bērnus). Neredzu arī tur par ko priecāties… Ikdiena tomēr veidojas sabalansēta un arī bērniem pateicīgāka, ja ģimenē ir abi vecāki. Ceru, ka autorei izdosies iededzināt savu sirdi, atrodot īsto!

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      11/01/2018 at 14:19 (2 nedēļas atpakaļ)

      Pilnīgi piekrītu Tev! Un paldies par brīnišķīgo novēlējumu :) Tomēr, arvien vairāk dzīvojot tieši tagadnē, šeit un tagad, mācos pieņemt esošo mikli, situāciju, apstākļus, stāvokli utt., nekurnot par to, ka varbūt gribētos, lai ir citādi. Savā dziļākajā būtībā es esmu milzīga romantiķe un patiesībā šīs atziņas nav nākušas viegli vai nesāpīgi.

      Atbildēt
      • Gita
        14/01/2018 at 20:50 (1 nedēļa atpakaļ)

        Lasīju Jūsu pārdomas, kas ir ļoti, ļoti līdzīgas manam dzīves gājumam kādreiz. Ilgi dzīvoju ar meitiņu viena un ilgojos pēc ģimenes, pēc vīrieša, kuram ielīst azotē, kad pasaule brūk virsū pēc kopīgiem svētkiem, utt. Kad zaudēju cerības ko tādu piedzīvot, satiku savu tagadējo vīru…mūsu kopdzīve nav rožu ziedlapiņām nokaisīta bet ir forši būt sievai. Es ticu, nē-ziņu, ka satiksiet savu vīrieti. Varbūt tas notiks tad, kad vismazāk to gaidīsiet?:)

        Atbildēt
        • Līga | happy whispers
          15/01/2018 at 12:21 (7 dienām atpakaļ)

          Tā jau parasti saka – neko negaidi un ļauj dzīvei sevi pārsteigt :) Savā ziņā ļaušanās dzīves plūdumam to arī nozīmē. Manuprāt, sievietēm ir raksturīgi uzcelt uz pjedestāla attiecības ar To Īsto Vienīgo un visas pārējās norakstīt, bet ar laiku saproti, ka katram sastaptajam cilvēkam ir sava loma un nozīme. Kāpēc nedod sev un otram iespēju uzzināt un izzināt, kāds ir jūsu stāsts?

          Atbildēt
  7. Laura
    11/01/2018 at 18:29 (2 nedēļas atpakaļ)

    Ak, Līga, tu tik skaisti uzrakstīji. Paldies par tādu izģērbšanos 🙏🏻

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      15/01/2018 at 12:22 (7 dienām atpakaļ)

      Paldies, ka lasi :) Lai Tev foršs un baudpilns jaunais dzīves posms mammas lomā! Tu esi viena no tām foršajām ģimenes sievietēm, kas iedvesmo.

      Atbildēt
  8. Laura
    13/01/2018 at 12:09 (1 nedēļa atpakaļ)

    Pateicos par jauko rakstu.Par savu dzīvi pirmajā laulībā varētu uzrakstīt kriminālromānu,bet manī vienmēr ir bijusi dvēselē sajūta,ka ir foršas attiecības/laulība.Tagad jau desmito gadu ir attiecības ar lielām un mazākām krīzēm.Galvenais,lai krīzēs un strīdos netiktu pārkāptas robežas,savādāk krīze pärvērtīsies par beigām.Tikai un vienīgi mana pieredze.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      15/01/2018 at 12:23 (7 dienām atpakaļ)

      Taisnība par robežām. Un cik bieži mēs par tām vispār nerunājam :) It kā otrs varētu nolasīt tavas domas. Arī par to ir jārunā. Bet tas jau ir stāsts citai reizei. Lai jums izdodas!

      Atbildēt
      • Laura
        16/01/2018 at 18:25 (6 dienām atpakaļ)

        Jā,par robežām ir jārunā.Ne visi cilvēki ir gatavi par to runāt,bet,ja abi cilvēki skatās vienā virzienā,tad tas jau ir daudz un lielu daļu jautājumu var izrunāt.Ja neskatās vienā virzienā,tad jau grūti pārvarēt krīzes,jo viedokļi atšķirīgi.Katrā lielajā attiecību krīzē pēc dusmu emociju norimšanās,sāku savas dvēseles tīrīšanu,savu kļūdu iznīdēšanas,nevis otra cilvēku tarakānu meklējumos.Tas ir daudz grūtāk,bet strādā.Jāsāk ar sevi.

        Atbildēt
  9. Lelde
    13/01/2018 at 12:26 (1 nedēļa atpakaļ)

    Ģimene ir milzīga vērtība, dārga pērle, kura jāaprūpē, jāsargā un jāmīl. Ģimene ir plecs, ģimene ir mugura, ģimene ir svētība un piedošana. Lai izdodas piedzīvot! Partneru maiņa, “draudzeņu” aplamības ir popkultūras radīta draza, ko kādam tīk pieņemt par normu un norakstīt uz to, ka “kas tad stabilas attiecības par vērtību, viens, otrs, trešais. – sīka vienība”. Skumjš raksts.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      15/01/2018 at 12:27 (7 dienām atpakaļ)

      Pilnīgi piekrītu Tev par to, ka ģimene ir vērtība. Un tieši tāpēc rūpīgi jāizvērtē, ar ko to veidot. Taču, ko iesākt, ja tev ģimenes vārda tradicionālajā izpratnē nav? Neiesi taču sevi norakstīt? Es neteiktu, ka brīvai sievietei vai vīrietim satikties ar citiem brīviem cilvēkiem būtu kas nosodāms. Kā tad tu sapratīsi, kas tev patīk un der, ja ne izdzīvojot dažādas pieredzes? :) Mūsdienās mums ir dota daudz lielāka brīvība satikt to, kas patiesi patīk. Arvien mazāk cilvēku precas tāpēc, ka statuss, tradīcijas vai tml. aspekti liek. Jā, iespējams, šīs lielākās brīvības dēļ esam kļuvuši izvēlīgāki.

      Atbildēt
    • Māra
      16/01/2018 at 11:34 (6 dienām atpakaļ)

      Pilnīgi piekrītu Leldei! Un man ir diezgan liela pārliecība, ka šo liberālo brīvdomātāju uzskatu pamatā ir personīgās, nesadzijušās attiecību rētas. Dievs ir radījis vīrieti un sievieti, lai tie būtu kopā svētītā laulībā uz mūžu. Mūsdienu izlepusī sabiedrība pati nezin, ko grib – gribu, lai otrs tikai dod to, ko man vajag un, ja tā nav – tad meklēju citu. Ja nevar atrast, tad skandina visai pasaulei rakstā pausto pārliecību!

      Atbildēt
      • L.
        18/01/2018 at 14:06 (4 dienām atpakaļ)

        Būtu jauki, ja mums visiem būtu mazāk paštaisnuma un vairāk pieņemšanas un iecietības! Jā, ģimene ir vērtība, bet pateikt, ka būtībā “nevērtīgi” vai citādi nepieņemami ir visi tie, kas nav klasiskā laulībā ar vēlamajiem 3 bērniem… Drusku tā kā par šerpu, īpaši jau, ja nezinām, kas notiek daudzās “ideālajās” ģimenēs aiz slēgtām durvīm. Un arī tāpēc, ka ļoti daudzi neiekļaujas baznīcas dogmatisma sludinātajos rāmjos.

        Atbildēt
      • Ieva
        18/01/2018 at 14:33 (4 dienām atpakaļ)

        Dievs ir radījis cilvēkus, lai viņi iemācās mīlēt sevi, otru un pasauli savā dažādībā. Un nelikt vienam otram dzīvot savas sapratnes rāmjos un pareizībās.

        Atbildēt
  10. L.
    14/01/2018 at 21:39 (1 nedēļa atpakaļ)

    Paldies, ka no sava skata punkta atklāti cilā šādus jautājumus, kas daļai mūsu sabiedrībā joprojām izklausās dumpinieciski. Man šķiet, ka ir ok dzīvot tā, kā katrs no mums jūtas labi. Viens, divi, ar vai bez bērniem, ar savu vai cita dzimuma pārstāvi. Laulības un ģimene tradicionālajā izpratnē ir sabiedrības ķeksīšu liste kopš seniem laikiem. Ir jau feini, kad ir blakus Viņš un ir saskaņa, bet tai pat laikā nav tak laukā pa logu jāmetas, ja tā Viņa nav, bet kopumā dzīvē viss ir tīri labi. :) Izklausās, ka caur terapiju esi radusi mieru un iekšēju saskaņu par šo tēmu. Un citiem jau vienmēr būs ko piebilst. Man, piemēram, ir visnotaļ apnicis klausīties jautājumus par bērniem pēc 8 gadu attiecībām (un bez gredzena…). Un atklāta atbilde, ka šī ir mūsu izvēle, daudzkārt ir kā bišu stropa izpurināšana. Varu piekrist, ka tas viss ir pārvērtēts. Nu, drīzāk jau tā uzspiešana – “tu tak nevari būt laimīgs bez ģimenes un bērniem”, īpaši jau to spiež uz sievietēm. Bet var gan! Līga, baudi dzīvi un ņem pretī, ko tā dod. Man patīk Tava dzīves pieņemšanas taktika. Ļoti veselīgi garīgajam līdzsvaram. :) un jāmācās mums visiem mazāk klausīties citu viedokļos.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      15/01/2018 at 12:31 (7 dienām atpakaļ)

      Paldies par komentāru! Jā, apzināti izvēlēties dzīvi bez bērniem arī ir aktuāla tēma. Vai palikt pie viena bērna un neradīt brālīšus vai māsiņas. Jautājumi par gredzena un bērnu neesamību patiesībā joprojām tiek uzdoti ļoti netaktiski un neiejūtīgi. Manuprāt, cilvēku, kas dažādu iemeslu pēc izvēlēsies dzīvi bez bērniem, kļūs arvien vairāk.

      Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *