Pētām cukuru: Kāpēc tas mūs padara slimus?

Iespējams, patika pret saldu garšu mūsos ir iekodēta – ne velti tās garšas kārpiņas, kas uztver saldo garšu, ir izvietotas pašā mēles galā. Atliek pielikt mēles galiņu, sajust saldumu un mēs jau iekārojam. Diemžēl mūsdienās, pateicoties neprātīgam cukura daudzumam un dažādu garšas uzlabotāju klātbūtnei daudzos rūpnieciski ražotajos produktos, garšas izjūta nereti tiek izkropļota. Jau kādu laiku cukurs un dažāda veida saldinātāji ir pasludināti par labas veselības galvenajiem ienaidniekiem. Cukurs pat tiek dēvēts par balto nāvi, jo pārāk liels tā patēriņš veicina dažādas saslimšanas.

cukurs-02

Ja cukuru ilgtermiņā uzņem vairāk nekā izlieto, tas veicina aptaukošanos, jo cukurs organismā pārveidojas un uzglabājas kā tauku rezerves, skaidro uztura speciāliste Daina Rusule. Arī zarnu mikroflorai cukurs ne īpaši patīk. Ja cukuru lieto ar mēru, zarnu mikroflora tiek ar to galā. Ja par daudz, zarnu mikroflora nav sajūsmā un šī neapmierinātība izpaužas kā vēdera uzpūšanās, aizcietējumi un tamlīdzīgi. Ilgstošs, pārmērīgs cukura patēriņš var veicināt saslimšanu ar cukura diabētu, kā arī sirds un asinsvadu slimībām. Ir izpētīts, ka cukurs ļoti garšo arī vēža šūnām.

Lai arī uzskatu, ka ikdienā ēdu salīdzinoši veselīgi un daudzām saldinātām lietām veikalā vai kafejnīcā varu paiet garām mierīgu sirdi, tomēr jau krietnu laiku vēlējos padziļinātāk izprast tēmu par cukuru un samazināt cukura patēriņu ikdienā. Lai šajā ceļā nebalstītos tikai uz savām zināšanām un izpratni vien, talkā esmu aicinājusi vairākas diplomētas uztura speciālistes, kuras palīdzēs izprast dažādas ar cukuru saistītās dilemmas, kā arī sniegs savu vērtējumu manis rastajām atziņām par un ap cukuru un tā nepieciešamību vai izslēgšanu no uztura.

Tā kā tēma ir plaša, šim ievadrakstam sekos vēl citi bloga ieraksti: izpētīšu gan to, cik cukura ir dažādos ikdienā iecienītos produktos, gan dalīšos pieredzē par to, cik viegli vai grūti ir izskaust cukuru un dažādus saldinātājus no ikdienas ēdienkartes

Kas ir cukurs?

Ar vārdu “cukurs” saprot ne tikai baltos un brūnos cukura graudiņus vai gabaliņus, kas atrodami teju katrā mājā un tiek plaši izmantoti dažādu dzērienu un ēdienu saldināšanai. Cukuri ir daudz un dažādi, turklāt kā dabīgie (atrodami dabas produktos), tā sintētiskie (tiek izgatavoti mākslīgi). Kā skaidro uztura speciāliste Daina Rusule, katram no tiem ir savas īpašības, salduma pakāpe un iedarbība uz cilvēka organismu.

Vispazīstamākais ir saharoze jeb cukurbiešu vai cukurniedru cukurs. Saharozi visbiežāk gatavo no bietēm vai cukurniedrēm, un to veido divi augļu cukura veidi – glikoze un fruktoze. Cukurbiešu cukuru iegūst, rafinējot biešu sulu, kas pati par sevi ir sīva un rūgta, un cukurs cukurtraukā ir rafinēts ogļhidrāts, ko ražošanas procesā atdala no pārējās auga daļas. Visā pasaulē ik gadu saražo vairāk nekā 100 miljonus (!) tonnu saharozes. Tā tiek pievienota ļoti daudziem produktiem, galvenokārt garšas uzlabošanai un kā konservants. Galda cukurs sastāv no 50% glikozes un 50% fruktozes.

Daudzos produktos sastopami dabīgie cukuri. Pienā un piena produktoslaktoze, augļos un dārzeņosfruktoze. Vadoties pēc veselīga uztura pamatprincipiem, šie produkti mērenās devās ir vēlami ikvienam cilvēkam, ja vien nav nepanesības vai citu iemeslu, kādēļ tos nevajadzētu iekļaut uzturā, skaidro Daina Rusule. Tātad, gribot negribot, cukuru uzņem arī tad, ja pilnībā atsakās no pievienotā cukura. Ikdienā bez fruktozes un laktozes varētu iztikt, taču tad no uztura būtu jāizslēdz ļoti daudzi produkti, kurus jāuzņem tajos esošo vitamīnu, minerālvielu olbaltumvielu, ogļhidrātu un šķiedrvielu dēļ, piebilst uztura speciāliste.

Saharoze sintezējas fotosintēzes procesā augu lapās, uzkrājas stublājos, saknēs, augļos. Saharoze sastopama ne tikai cukurbietēs (~18%) un cukurniedru sulā (~20%), no kā rūpnieciski iegūst cukuru, bet arī bērzu un kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos augļos un dārzeņos.

 

Kā cukurs uzvedas organismā?

Visas uzņemtās barības vielas tiek sašķeltas, caur zarnu trauktu iekļūst asinīs un tiek izmantotas dažādu dzīvībai svarīgu procesu norisēm. Glikoze un fruktoze ir ogļhidrātu sadalīšanas galaprodukti. Glikozes uzdevums ir nodrošināt organismu ar enerģiju. (Zināšanai: 100 grami cukura dod 410 kilokalorijas!). Sašķeļot glikozi, ir iespējams salīdzinoši strauji paaugstināt enerģijas daudzumu. Uztura speciāliste Guna Bīlande norāda, ka glikoze ir arī primārais enerģijas avots smadzenēm un cukurs labvēlīgi ietekmē centrālās nervu sistēmas darbību, paaugstina darbaspējas un ir vislabākais līdzeklis ātrai enerģijas atjaunošanai.

Organismā savukārt nepastāv neviena bioķīmiska reakcija, kuras laikā no fruktozes tiešā veidā tiktu iegūta enerģija, skaidro Guna Bīlande. Fruktoze no zarnām pa taisno nokļūst aknās un tālāk asinsrites sistēmā. Ja organismā ir pietiekams enerģijas daudzums jeb glikozes līmenis asinīs, nav nepieciešamības izmantot fruktozi, un aknās var notikt procesi, kas gala rezultātā neizmantoto fruktozi pārvērš un “ērti” noglabā organisma tauku rezervēs. Izdzerot fruktozi saturošus dzērienus, piemēram, limonādes vai augļu sulas, šis process norit vēl straujāk.

Tomēr augļu cukurus – glikozi un fruktozi – likt vienā maisā ar rafinētajiem cukuriem vai pielīdzināt tos sintētiskajiem nedrīkst, skaidro uztura speciāliste. Jā, tīri ķīmiski glikozes un fruktozes molekula būs tāda pati kā cukurtraukā, tā auglī vai dārzenī, taču cukurs, kas atrodams galda bietē, ābolā un ķirbī, vienmēr ir kombinācijā ar šķiedrvielām, augļskābēm, vitamīniem un antioksidantiem, tāpēc tā uzvedība organismā ir krasi atšķirīga no rafinētajiem ogļhidrātiem. Tas būtu kā salīdzināt līķi ar dzīvu cilvēku – izskatās līdzīgi, anatomija ir tāda pati, bet tie NAV vienādi, situāciju ļoti uzskatāmi ilustrē Guna Bīlande.

cukurs-01

Insulīna un aknu loma

Cukurs nav tikai kaudze nešpetnu lieko kaloriju vien. Pētījumi apliecina, ka tas ir viens no lielākajiem aknu aptaukošanās veicinātājiem, kā rezultātā veidojas insulīna rezistence un metabolais sindroms, ko savukārt saista ar paaugstinātu risku saslimt ar cukura diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī vēzi.

Insulīns, aizkunģa dziedzera hormons, glikozes vielmaiņas procesos spēlē svarīgu lomu. Izsakoties tēlaini, insulīns ir atslēga, kas atver šūnas durvis un ļauj glikozei tajā iekļūt, lai organisms to vispār varētu izmantot un pārstrādāt enerģijā. Nepārstrādātā vai nepilnīgi izmantotā glikoze uzkrājas asinīs, veicinot jau minēto aptaukošanos un

Aknas, kā zināms, rūpējas par to, lai kopīgajā asinsritē neielaistu indīgas un citiem orgāniem bīstamas vielas, tajā skaitā alkoholu, zāles, pārtikas krāsvielas un konservantus, mikrobu toksīnus, vīrusus, smagos metālus, darvu, kas nonāk asinīs ar cigarešu dūmiem, utt. Tā kā lielākā daļa organisma šūnu izmanto glikozi un tā tiek sašķelta drīz pēc nokļūšanas organismā, tad aknas pārstrādā tikai aptuveni 20% glikozes – viss pārējais notiek šūnu iekšienē. Savukārt lielākā daļa fruktozes pārstrādes paliek tieši aknu ziņā.

Kā skaidro uztura speciāliste Guna Bīlande, būtībā jebkura organisma šūna var izmantot glikozi enerģijas iegūšanai. Turpretim faktiski tikai aknu šūnas var pārstrādāt fruktozi. Aknu šūnās notiek sarežģīti bioķīmiski procesi, kuru rezultātā rodas vairāki galaprodukti – galvenokārt glikoze un triglicerīdi, kā arī urīnskābe un brīvie radikāļi. Neviens no pēdējiem trim nav organismam vēlams, jo, piemēram, brīvie radikāļi var bojāt šūnu struktūru, savukārt triglicerīdi var nogulsnēties uz artēriju sieniņām. Lai gan pamatā fruktozes metabolisms notiek aknu šūnās, to nedaudz var pārstrādāt arī muskuļu, nieru, zarnu, taukaudu un smadzeņu šūnas.

Tātad, domājot par cukura daudzuma samazināšanu uzturā, ar kritisku aci jāizvērtē tieši uzņemtās fruktozes daudzums un visbargāk jāskatās dažādu pievienoto saldinātāju virzienā!

 

Cik daudz cukura ir par daudz cukura?

cukurs-03

Pasaules Veselības Organizācijas rekomendācija
  • pieaugušajiem – līdz 25 gramiem jeb 5–6 tējkarotēm*
Amerikas Sirds asociācijas rekomendācija
  • sievietēm – 6 tējkarotes (24 grami)
  • vīriešiem – 9 tējkarotes (36 grami)
  • bērniem – 3 tējkarotes (12 grami)
 

* Tiek rēķināts, ka 1 tējkarotē ir 4-5 grami cukura

Problēmas cukura dēļ parasti rodas tad, ja, papildus dabīgajiem cukuriem, uzņem pārāk daudz pievienotā cukura, kas cilvēka organismam īsti vajadzīgs nav, paskaidro uztura speciāliste Eva Kataja. Bet tas nenozīmē, ka pievienoto cukuru nedrīkstētu lietot nemaz. Tiesa, rekomendētās normas ikdienā pārsniedz lielākā daļa iedzīvotāju, pārliecināta Eva Kataja, jo cukurs mēdz labi maskēties. Piemēram, 200 grami jogurta var saturēt visu cukura dienas normu. Tāpat cukuru dāsni pievieno produktiem ar pazeminātu tauku saturu, lai uzlabotu to garšu. Saldinātāji sastopami ne tikai konditorejas izstrādājumos, bet arī brokastu pārslās, šķietami veselīgajos batoniņos, kečupā un citās rūpnieciski ražotajās mērcēs, maizē un neskaitāmi daudzos citos produktos.

Lai aprēķinātu cukura daudzumu produktā, ir jāmācās lasīt un izprast informāciju, kas norādīta uz iepakojuma. Turpinot pētīt cukura tēmu, turpmākajos bloga ierakstos apskatīšu, cik daudz cukura ir populārākajās veikalos nopērkamajās brokastu pārslās, kā arī salīdzināšu cukura daudzumu dažādos batoniņos, kurus pieņemts uzskatīt par veselīgiem. Savukārt tiem, kuri nolēmuši samazināt cukura patēriņu ikdienā, varētu noderēt mana pieredze un cukura izskaušanas eksperiments, par kuru uzrakstīšu jau tuvākajās dienās.

Ja ir kādi jautājumi, kurus vēlaties uzdot par cukura tēmu vai ierosinājumi turpmākajiem rakstiem, aicinu rakstīt man šī bloga ieraksta komentāros. Iespēju robežās, meklējot atbildes uz jautājumiem, aicināšu talkā arī uztura speciālistus.

 

Teksts: Līga Andžāne, Happy Whispers
Konsultēja uztura speciālistes Daina Rusule, Eva Kataja no Dabīgs uzturs, Guna Bīlande no ReCure
Bildes: rabobank.com, onf.coop, wishfit.wordpress.com

23 Komentāri on Pētām cukuru: Kāpēc tas mūs padara slimus?

  1. Zane
    10/11/2015 at 19:33 (2 gadi atpakaļ)

    Zinu, ka ieteicamo cukura devu dienā pārsniedzu un gribas cīnīties ar to.
    Vēlētos izlasīt rakstu ar konkrētiem piemēriem kā izskaust lieko cukuru:
    Ko likt pie brokastu putras?
    Ko ielikt “našķu” kastītē, kura atveras ap plkst. 10, jo brokastis jau bija, bet pusdienas vēl jāgaida?

    Es iekrītu tieši brīžos, kad darbā sāk gribēties ēst un vēders tā “kurkst”, ka dzirdams blakus birojā. Tad arī ir vieglāk apēst kādu “končiņu” vai “cepumiņu”, nevis ķerties klāt pie burkānu un humusa trauka.

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      10/11/2015 at 19:35 (2 gadi atpakaļ)

      Paldies par komentāru, Zane! Top arī šāds bloga ieraksts: ar praktiskajiem padomiem par to, kā tad no tā cukura atkarības vislabāk un pareizāk atbrīvoties. Pievienosies? :)

      Atbildēt
      • Zane
        12/11/2015 at 09:15 (2 gadi atpakaļ)

        Līga, es apņemos sākt kaut ko lietas labā.
        Pagaidām, ņemot vērā pārējos komentārus, pāriešu uz brokastu putru ar medu.
        Ar nepacietību gaidu pārejos rakstus un kad būšu izstudējusi, noteikti ieviesīšu vēl kādas pārmaiņas.

        Vispār gribētu ierosināt noslēgt saldumu rakstu sēriju ar semināru, kur varam pārrunāt izlasīto un padalīties pieredzē.

        Atbildēt
    • Inga
      11/11/2015 at 20:36 (2 gadi atpakaļ)

      Brokastīs ēd olas ar avokado ne putru. Proteīni un labie tauki pārstrādājas lēnāk par ogļhidrātiem un lidz ar to sāts saglabājas ilgāk. Ja tomēr gribas putru labāk to est ir ar riekstiem., bet ne vairāk par ieteicamo dienas devu. Pie tam ne piecminūšu putru bet īsto ilgi vārāmo jo tur daudz šķiedrvielu. Brokastu našķiem der tie pasi rieksti, burkāni, citi dārzeni. Tas no manas pieredzes.

      Atbildēt
  2. Lelde
    10/11/2015 at 20:04 (2 gadi atpakaļ)

    Paldies, Līga, par šīs tēmas izzināšanu. Man jautājums par ieteicamo normu :tā ir pievienotajam cukuram vai vispār visam, kas organismā pārvēršas cukurā?
    Rakstā nemanīju graudaugus, vai tie neskaitās pie cukura? Ja pareizi saprotu, tie ir tie paši ogļhidrāti? Vēl interesē, kā organisms reaģē uz dabīgajiem saldinātājiem, piem., stēviju? Vai organisms sajūtot saldumu izstrādā insulīnu tāpat, vai tomēr nē? Jo, teorētiski, cukura līmenim nevajadzētu pacelties? Paldies, ar nepacietību gaidu nākamos rakstus. Lelde

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      10/11/2015 at 22:34 (2 gadi atpakaļ)

      Lelde, paldies par jautājumiem! Visu vienā ievadrakstā nav iespējams iekļaut, tāpēc atbildes uz Taviem jautājumiem lūkosim iekļaut nākamajos rakstos.

      Atbildēt
  3. Daina
    10/11/2015 at 20:12 (2 gadi atpakaļ)

    Zane, putru vari saldināt ar medu vai žāvētiem augļiem. Lai arī šie produkti galvenokārt satur cukuru, tu uzņemsi vērtīgas makro,mikro uzturvielas, vitamīnus, u.c.labas lietas. Saldināt var arī ar sezonas augļiem, piemēram, šobrīd ir ienākušās gardas hurmas un granātāboli. Droši tos var pievienot. Tas būtu vislabākais variants.
    Arī vari eksperimentēt, lai atradinātos no nepieciešamības pēc saldās garšas. Kā? Vienkārši, ar katru otro vai trešo putru pievieno mazāk tā saldinātāja. Garšas kārpiņas pieradīs.

    Atbildēt
  4. Linda
    10/11/2015 at 23:08 (2 gadi atpakaļ)

    Mani interesē kā ir ar medu. Cenšos nelietot balto cukuru. Pie kafijas lieku medu, mazais medu ēd karotēm. Ar to tik pat piesardzīgi kā ar cukuru vajadzētu vai nav tik traki?

    Vēl priecātos par ieteikumiem kā no cukura atradināt bērnus (vai vismaz samazināt cukura patēriņu). Ar to ir visgrūtāk – brokastīs saldās pārslas un maizīte ar šokolādi (Nutella), dārziņā gan jau arī sava deva cukura pie pusdienām klāt. Pārnākot mājās bērns lūdzas: “tikai 3 karotītes medutiņu, labi?”, tad vēl protams ir končas, sulas un citas saldās bērnu ēdamlietas. Veselīgās brokastu pārslas, kurās mazāk cukura (Milzu utml.) manam 4 gadniekam negaršo, esmu mēğinājusi taisīt Nutellu mājās pēc dažādām receptēm no veselīgiem produktiem – tā nevienā no maniem eksperimentiem nav izdevusies. Derētu kādi ieteikumi – man sāk aptrūkties ideju. Paldies!

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      10/11/2015 at 23:36 (2 gadi atpakaļ)

      Linda, paldies par jautājumiem! Ļoti vērtīgi! Atbildes no speciālistiem iekļaušu nākamajos rakstos. Par medu Tev noteikti neviens uztura speciālists neko sliktu neteiks, bet brokastu pārslu vidū atliek izvēlēties mazāko ļaunumu no visiem – ar zemāko iespējamo pievienotā cukura daudzumu vai nepirkt vispār :) Katrā ziņā bērni ir liels izaicinājums (arī man), un vispareizāk būtu tos jau no mazotnes uz cukura neuzsēdināt vispār, bet diemžēl mūsdienu pasaulē tā ir teju neiespējamā misija, īpaši pilsētās ar tās kārdinājumiem.

      Atbildēt
  5. Daina
    11/11/2015 at 16:38 (2 gadi atpakaļ)

    Paldies, Līga, par šīs tēmas aktualizēšanu, jo tikai ar izpratni mēs varam kaut ko reāli savā ikdienā mainīt:)

    Atbildēt
  6. Daila
    11/11/2015 at 18:09 (2 gadi atpakaļ)

    Ļoti labs raksts. Paldies!

    Atbildēt
  7. Renāte
    11/11/2015 at 21:16 (2 gadi atpakaļ)

    Skaidrības un precizitātes labad iesaku tekstā diferencēties starp 1. un 2.tipa diabētu, lai neradītu pārpratumus.

    Atbildēt
  8. Lelde
    12/11/2015 at 13:33 (2 gadi atpakaļ)

    Līga, man vienai liekas, ka izvēlētā krāsa Jūsu bloga ierakstiem ir par gaišu?

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      12/11/2015 at 13:34 (2 gadi atpakaļ)

      Mobilajā tālrunī nolasās labi, bet par desktop jeb datora versiju esmu saņēmusi ieteikumus pārskatīt fontu vai tā toni. Brīvākā brīdī tam plānoju pieķerties. Paldies par komentāru!

      Atbildēt
  9. Laura
    12/11/2015 at 19:11 (2 gadi atpakaļ)

    ļoti vērtīgs raksts!
    ar nepacietību gaidu nākamo! :)

    Atbildēt
  10. Konstance
    15/11/2015 at 14:47 (2 gadi atpakaļ)

    Paldies par rakstu! Vakar naktī arī noskatījos That Sugar Film – un nu tiešām mazliet ļoti satricinājums. Protams, pirms tam bija mazliet dzirdēts par cukuru, kas pievienots ikdienas produktos – tomēr nebiju gana daudz par to domājusi vai sapratusi šīs problēmas šausmas. Ar nepacietību gaidīšu nākamos rakstus!

    Atbildēt
  11. karīna
    29/11/2015 at 23:17 (2 gadi atpakaļ)

    Paldies! Noskatījāmies ģimenē The Sugar Film, ļoti vērtīgi. Ēdienplaukts tika izpētīts un šis tas vairs netiks pirkts. Ar nepacietību gaidu visus nākamos cukurrakstus.

    Atbildēt
  12. ingvars rasa
    09/11/2016 at 00:22 (1 gads atpakaļ)

    Pasaules Diabēta dienas apmeklētāju veselības pārbaužu rezultāti liecina par nepieciešamību uzlabot veselības aprūpes pieejamību un efektivitāti
    Pasaules Diabēta dienas 2016 pasākumu Rīgas 2. Valsts ģimnāzijā apmeklēja 1530 cilvēku, kas liecina par šādu pasākumu nepieciešamību. Veselības pārbaužu un ārstu konsultāciju rezultāti liecina, ka cilvēki atliek vizīti pie ārsta un arī izmeklējumu veikšanu līdz pat brīdim, kamēr veselības stāvoklis ievērojami pasliktinās. Cukura diabēta pacientu regulāru paškontroli kavē augstie pacientu līdzmaksājumi par paškontroles līdzekļiem.
    Latvijas Diabēta asociācija 2016.gada 5.novembrī no 10.00 līdz 14.00 Rīgas 2.Valsts ģimnāzijā rīkoja Pasaules Diabēta dienai 2016 veltītu pasākumu. Pasākuma apmeklētājiem bija iespēja bez maksas noteikt glikozes līmeni asinīs, asinsspiedienu, kaulu blīvumu, ķermeņa svaru, ķermeņa masas indeksu, tauku daudzumu organismā, saņemt ārstu endokrinologu, psihologu, uztura speciālistu, pēdu aprūpes speciālistu, rehabilitologa ieteikumus, plašā izstādē iepazīties ar jaunākajiem piedāvājumiem diabēta pacientiem un saņemt tikko iznākušā žurnāla “Diabēts un Veselība” numuru.
    Veicot glikozes līmeņa pārbaudi, konstatēti rezultāti no 2,8 mmol/l līdz 24,6 mmol/l. Pēdējais rādītājs liecina par ekstremāli paaugstinatu glikozes līmeni asinīs, un šādā situācijā nepieciešama ārsta konsultācija vistuvākajā laikā.
    3% no apmeklētājiem bez cukura diabēta, kuri veica glikozes līmeņa pārbaudi, tika konstatēts glikozes līmenis asinīs, kas liecina par cukura diabētu. Šie apmeklētāji saņēma ārsta konsultāciju un ieteikumus par turpmāku izmeklējumu nepieciešamību cukura diabēta diagnozes precizēšanai.
    30% no apmeklētājiem, kuri veica glikozes līmeņa pērbaudi, cukura diabēts bija jau diagnosticēts. Tas, ka šie pacienti ierodas veikt pārbaudi un gatavi stāvēt rindā, lai to izdarītu, liecina par nepietiekošām iespējām kontrolēt savu glikozes līmeni ikdienā, katru dienu, kā tas cukura diabēta pacientiem būtu nepieciešams. Aptaujājot šos cukura diabēta pacientus, viņi skaidroja, ka nevar atļauties maksāt pacienta līdzmaksājumu par teststrēmelēm glikozes līmeņa noteikšanai, jo šis līdzmaksājums pacientiem, kuri ārstējas ar medikamentiem glikozes līmeņa pazemināšanai tabletēs, ir 50% no teststrēmeļu cenas.
    52% no apmeklētājiem, kuri veica asinsspiediena pārbaudi, asinsspiediens bija paaugstināts, sasniedzot pat 230/140 mm Hg. st. 30% no apmeklētājiem ar cukura diabētu, kuri veica asinsspiediena pārbaudi, asinsspiediens bija paaugstināts vai ekstremāli paaugstināts, kas liecina par nepietiekoši efektīvu asinsspiediena ārstēšanu un daudzkārt augstāku sirds un asinsvadu slimību, infarkta, insulta un pēkšņas nāves risku šiem pacientiem.
    37% no apmeklētājiem, kuri veica ķermeņa masas indeksa noteikšanu, tas bija paaugstināts.
    Pasākumā piedalījās 23 ar medicīnu saistītas firmas un organizācijas, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studentu atbalsta grupa.
    Pasaules Diabēta dienai veltītus pasākumus Latvijas Diabēta asociācija šogad rīko jau 23. reizi. Latvijas Diabēta asociācijas rīkotie Pasaules Diabēta dienas pasākumi notiek ne tikai Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Tie ir labdarības pasākumi pacientiem ar cukura diabētu, viņu līdzcilvēkiem, kā arī visai sabiedrībai un šo pasākumu rīkošanai netiek saņemts finansējums no valsts budžeta.
    Ingvars Rasa
    Latvijas Diabēta asociācijas prezidents
    Kontaktinformācija
    Ingvars Rasa
    http://www.diabetsunveseliba.lv

    Atbildēt

1Pingbacks & Trackbacks on Pētām cukuru: Kāpēc tas mūs padara slimus?

  1. […] vēlies samazināt ikdienā uzņemtā cukura daudzumu, pamēģini veikt nelielas izmaiņas ikdienas iepirkšanās un ēšanas paradumos. Tas prasa […]

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *