Tiešā pirkšana: Modes kliedziens vai atbildīga rīcība?

Noteikti būsiet dzirdējuši par tādu kustību kā tiešā pirkšana. Tas ir mūsdienīgs veids, kā iegādāties produktus no vietējām zemnieku saimniecībām. Tiešās pirkšanas pulciņos iesaistās ne vien nobriedušas ģimenes ar kuplu bērnu pulciņu, bet arī jauni cilvēki, kuriem patīk dauzīties apkārt pa pasauli un apmeklēt dažādus pasākumus, tomēr aizņemtajā ikdienā viņi atrod laiku arī līdzdalībai pulciņā. Kas vieno tiešās pirkšanas entuziastus un kāpēc viņi atbalsta šo kustību? Noslēdzot savu līdzdalību biedrības homo ecos: organizētajā kampaņā par atbildīgu pārtikas patēriņu, vēlos pastāstīt mazliet vairāk par šo apsveicamo iniciatīvu, ļaujot dalīties savā pieredzē pāris tiešās pirkšanas piekritējiem no Rīgas un Liepājas.

Tiesa_pirksana_Anna_Sebok

Tiem, kuri neko nav dzirdējuši par tiešo pirkšanu, vai vienkārši nav iedziļinājušies, ko tas īsti nozīmē, paskaidrošu, ka tiešā pirkšana ir kolektīva bioloģiski audzētu produktu iegāde tieši no zemniekiem, neizmantojot starpniekus (veikalus, tirgus, interneta veikalus). Pulciņā apvienojas entuziasti, kuri ir gatavi veltīt tam nedaudz sava laika, jo produktu iegāde iespējama tikai tāpēc, ka katrs dalībnieks uzņemas brīvprātīgi iesaistīties dežūrās.

Ko tad var iegādāties tiešajā pirkšanā? Produktu klāsts ir lielākoties sezonāls. Viss, kas konkrētajā sezonā aug Latvijas laukos, ir pieejams arī tiešajā pirkšanā: dārzeņi, graudaugi, augļi, ogas, sulas, gaļa, kā arī dažādi konditorejas un kulinārijas izstrādājumi. Par tiešās pirkšanas principiem plašāk var izlasīt šeit.

Galvenais ieguvums, iesaistoties tiešās pirkšanas pulciņā, ir iespēja iegādāties bioloģiski audzētus produktus un atbalstīt bioloģiskos zemniekus. (Tiesa, dažreiz mēdz būt atkāpes, piemēram, ja kādai saimniecībai ir pārejas periods no konvencionālas saimniekošanas uz bioloģisko. Jāņem vērā, ka katrs pulciņš darbojas individuāli, par saimniecību un produktu klāstu lemjot individuāli). Papildus ieguvums videi – saīsinot ceļu, kādā produkti no zemniekiem nokļūst līdz gala patērētāja galdam, tiek saudzēti dabas resursi.

Informāciju par tiešās pirkšanas pulciņiem var atrast Tiešās pirkšanas mājas lapā. Lai pievienotos kādam noteiktam pulciņam, jāsazinās ar lapā norādīto cilvēku, kurš informēs, vai konkrētajā pulciņā vēl tiek uzņemti dalībnieki. Dalībnieku skaits atkarīgs no tā, cik daudz vietas ir pieejams telpās, kurās vienu dienu nedēļā darbojas pulciņš. Protams, ir arī citi iemesli, kāpēc pulciņā tiek vai netiek uzņemti papildu dalībnieki, bet vieta ir būtiskākais.


Cik viegli vai sarežģīti ir kļūt par pulciņa biedru, kādi ir galvenie ieguvumi ikdienā un kāpēc cilvēki izvēlas iesaistīties tiešajā pirkšanā, pieredzē šoreiz dalās jauns, precēts pāris no Rīgas un ģimene no Liepājas.

Processed with VSCOcam with f2 presetAgija Kola-Kanča un Viesturs Kančs, Rīga

Kad pirmo reizi uzzinājām par tiešās pirkšanas kustību, skatījāmies, kurš no pulciņiem atrastos vistuvāk dzīvesvietai un izvēlējāmies Āgenskalna tiešās pirkšanas pulciņu. Vadītāja ātri atbildēja, ka šobrīd pulciņš ir pilns, taču apsolīja dot ziņu, kad tas paplašināsies un varēs uzņemt jaunus dalībniekus. Nepagāja ne mēnesis, kad bijām jau ierotējuši starp pārējiem un veicām pirmo pasūtījumu. Pievienoties bija salīdzinoši vienkārši, jo par par iepirkšanās procesu, dežūrām un visu pārējo izlasījām tiesapirksana.lv, kā arī mūsu pulciņa sagatavotajos materiālos.

Šobrīd produktus pērkam aptuveni reizi vai divas mēnesī. Regulāri izvēloties produktus, piedāvājums jau ir aptuveni skaidrs. Zinām, pie kā pasūtīt piena produktus, pie kā – gaļas izstrādājumus. Atliek vien izdomāt, kas kārojas, un atzīmēt to tabulā. Piedāvājuma klāsts mūs absolūti apmierina. Vienmēr aplūkojam jaunpienācējus no zemnieku saimniecību puses un cenšamies pagaršot viņu piedāvātos produktus. Visi pārtikas produktu segmenti ir nosegti un, veicot dežūras un aprunājoties ar konkrētām saimniecībām, rodas papildus vēlme no kāda pasūtīt.

Ko uzlabot? Iespējams, par šiem pulciņiem vajadzētu stāstīt vairāk, kā arī atvieglot veidu, kā saņemt produktus tiem cilvēkiem, kuri netiek konkrētajā dienā pēc pasūtījumiem. Taču tas ir sekundāri. Mūsuprāt, šobrīd tiešā pirkšana attīstās pareizajā virzienā un visi, kuri vēlas iesaistīties, manuprāt, spēs pievienoties kādam no pulciņiem.

Pārsvarā cenšamies ēst mājās, mēdzam ņemt līdzi uz darbu jau laicīgi sagatavotas maltītes, kā arī ik pa brīdim dodamies pārgājienos vai velo pārbraucienos ar līdzi paņemtiem gardumiem. Divas trīs reizes nedēļā dodamies uz savām iemīļotajām ēstuvēm vai izmēģinām jaunas vietas kas atvērušās nesen. Produktu izcelsmi, ēdot ārpus mājām, tā īpaši nemaz nemēdzam noskaidrot.

Tiešās pirkšanas kustības “jaunavām” mēs ieteiktu nenobīties no sākotnējā informācijas apjoma, kā arī neapjukt par dežūru procesiem. Pēc pirmā pasūtījuma un pirmās dežūras viss paliek daudz vienkāršāk un saprotamāk. Sākotnēji arī mums gāja pagrūti ar milzīgo pasūtījuma tabulu ar tūkstots Excel rindiņām… Jāsaka, ka Āgenskalna TP nesen pārgāja no milzu Google Docs tabulām uz intuitīvu un responsīvu pasūtīšanas formu, kas noteikti atvieglos pasūtīšanas procesu tiem, kuri tikai tagad plāno apgūt TP priekšrocības.

Kāpēc pilsētniekam ir vērts pievienoties TP pulciņam? Mums visiem pienāk brīdis, kad apjaušam, ka ir ļoti svarīgi, ko mēs ēdam. Nav svarīgi, vai tā ir piena paciņa, uz maizes smērējamais sviets vai kārtīgs gaļas gabals. Aprunājoties ar zemnieku saimniecību pārstāvjiem un redzot viņu piedāvājumu, var gūt pārliecību, ka viņu produkti ir, ja ne lētāki kā lielveikalos, tad dabīgāki un, jāsaka godīgi, arī daudz gardāki.


TP_AgitaBabina

Agata Babina, Liepāja

Pirmo reizi par tiešās pirkšanas pulciņa veidošanu Liepājā dzirdēju no sava paziņas, bet pēc tam aktīvi sekoju informācijai un pievienojos tiklīdz pulciņš sāka dibināties. Tas bija vienkārši, jo man bija pietiekami augsta motivācija, lai tāds pulciņš Liepājā būtu un attīstītos. Vecākiem ir bioloģiskā saimniecība un divus gadus nodzīvoju laukos, ēdot tikai pašu gatavotu un audzētu pārtiku, tāpēc, izvēloties dzīvot pilsētā, nolēmu atbalstīt lauciniekus.

Produktus cenšos pasūtīt katru nedēļu. Ziemā bija maza izvēle, taču ticu, ka piedāvājums arvien uzlabosies. Gribētos vairāk zaļumu un dārzeņu. Ziemā pietrūka gatavās produkcijas piedāvājumu, piemēram, konservi burciņās. To noteikti zemnieki varētu attīstīt.

Ikdienā lielākoties ēdu mājās un gatavoju pati. Arī savu darbu pārsvarā daru mājās, un pie manis uz maltīti nereti atnāk vēl kāds. Ja maks atļauj, ar ģimeni uzēdam arī kādā sabiedriskā vietā, taču reti – varbūt reizi mēnesī. Man ir svarīga produktu izcelsme, taču noskaidrot to, piemēram, kafejnīcā vai restorānā nemēģinu. Labāk nezināt! (Smejas). Ja tomēr izvēlos ēst sabiedriskās vietās, tad rēķinos, ka tas būs mazāk veselīgi un citādāk nekā mājās. Liepājā diemžēl pagaidām nav nevienas eko ēstuves.

Tiem, kuri vēl nav iesaistījušies tiešās pirkšanas pulciņā, vēlos pateikt, ka, pirmkārt, tas ir atbalsts vietējai ekonomikai, bet, otrkārt, tā ir iespēja ēst sezonāli un veselīgi. Visbeidzot, treškārt, tiešā pirkšana ir foršs tusiņš un iespēja iepazīt jaunus cilvēkus!

Latvijā tiešās pirkšanas pulciņi, sekojot veiksmīgiem piemēriem ārvalstīs, ir izveidojušies pēdējo trīs gadu laikā. Kustības ietvaros darbojas jau vairāk kā 15 pulciņi Rīgā un citās pilsētās (Siguldā, Cēsīs, Valmierā, Smiltenē, Ikšķilē, Ādažos, Liepājā un citur), apvienojot vairāk kā 500 ģimenes un 70+ bioloģiskos zemniekus un mājražotājus. (Dati: Tiešā Pirkšana).

 

Bildes: Anna Sebok, theloop.ca, privātais arhīvs

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *