Viedierīču spožums un posts jeb brīvdienas bez mobilā tālruņa

Es un mans iPhone esam teju nedalāmi, un tas ir šausmīgi. Šīgada Pasaules Mobilajā kongresā dažādi mobilo tālruņu ražotāji atzinuši, ka diennakts laikā savu tālruni pārbaudam aptuveni 150 reižu. Ja paskaitītu līdzi, cik bieži savu telefonu aiztieku es, tā vien šķiet, ka manā gadījumā šis skaitlis būtu krietni lielāks. Un, ja tā pavisam godīgi, es, visticamāk, esmu atkarīga no sava mobilā tālruņa. 

LA_01

Tāpēc aizvadītajā nedēļas nogalē ar lielu baudu apzināti izvēlējos atstāt telefonu mājās plauktā un doties laukā, dabā, baudot brīvdienas bez viedtālruņa līdzdalības. Vai tas bija grūti? Man šķiet, ka ne. Jo blakus bija mīļie un tuvie, ārā spīdēja saule, skaistos kadrus, ko gribas iemūžināt, noķēru ar testa tālruni, kurā nebija SIM kartes un līdz ar to – piekļuves internetam.

Iepriekšējā nedēļā jau atsaucos uz Emmas Vūlfas grāmatu Positively Primal, kuru patlaban lasu, turpinot izzināt veidus, kā saglabāt līdzsvaru mūsdienu steidzīgajā un aizņemtajā pasaulē. Atsevišķa nodaļa grāmatā veltīta arī tā saucamajai digitālajai atkarībai jeb mūsu pārāk ciešajām attiecībām ar viedierīcēm un to sniegtajām iespējām.

Arvien vairāk laika pavadot tiešsaistē un veroties dažādos ekrānos – tālrunī, planšetē, datorā, TV, – proporcionāli arvien mazāk laika pavadam reālajā pasaulē. No vienas puses tehnoloģijas mums sniedz jaunas iespējas, piemēram, strādāt attālināti un veikt savus darba pienākumus, neatrodoties birojā. No otras puses, šajā hiperaktivitātē, ko nodrošina ātrs WIFI un augstas izšķirtspējas  ekrāni, notrulinās cilvēciskās attiecības.

Emma Vūlfa aicina padomāt, kā mainījusies ikdienas dzīve kopš viedierīču invāzijas. Vai šīs pārmaiņas vērtējamas kā pozitīvas vai negatīvas? Kāda ir tava šodienas ikdiena? Kad tu pēdējo reizi rakstīji uz papīra ar pildspalvu? Kad ar roku uzrakstīji pastkarti, kādu zīmīti vai iepirkumu sarakstu? Kad tu pēdējo reizi, vienatnē sēžot kafejnīcā, aprunājies ar nejauši sastaptu svešinieku, nevis bakstīji savu mobilo tālruni? Kad apzināti ieklausījies apkārtējo sarunās vai apkārtnes skaņās, nevis norobežojies no pasaules, klausoties mūziku?

Daudzas no šīm lietām mēs vairs nepiedzīvojam, ja esam pielipuši dažāda lieluma ekrāniem un norobežojušiesno ārpasaules. Manuprāt, viena no tracinošākajām rīcībām ir  koncertu filmēšana – neviens šovs vairs nav iedomājams bez gaisā izstieptu tālruņu un pat planšetdatoru meža.

Infomānijas spožums un posts

Processed with VSCO with f2 preset

Nepšaubāmi, iespēja uzzināt tik daudz un tik ātri, pateicoties tehnoloģijām ir fantastiska, taču pat tam ir blaknes, ja neprotam dozēt lietošanu. Mūsdienu cilvēks tiek bombardēts ar neiedomājamu daudzumu visdažādākās informācijas, tai skaitā bezjēdzīgu “spamu” e-pastos, dažāda satura video klipiņiem YouTube, sociālajos tīklos utt. Mēs pārslēdzamies no ekrāna uz ekrānu, no aplikācijas uz aplikāciju, no sarunas uz sarunu, un visbiežāk nekoncentrējamies ne uz vienu no tām…

Multitaskings (burtiski – vairākuzdevumu režīms) palielina adrenalīna un kortizola izdalīšanos, kas beigu beigās pārstimulē smadzenes. Turklāt mūsdienās multitaskings visbiežāk izpaužas kā strauja pārslēgšanās starp dažādiem uzdevumiem, katram veltot fragmentāru uzmanību un beigu beigās nepaveicot labi nevienu no tiem. Pretstatā pieņēmumam, vairāku lietu vienlaicīga veikšana neietaupa ne laiku, nedz paaugstina efektivitāti. Multitaskings ne tikai rada steigu un spriedzi, bet arī pazemina kognitīvās spējas. Katrs e-pasts, īsziņa un tvīts, ko mēs saņemam, cīnās par savu uzmanības devu mūsu smadzenēs, atstājot arvien mazāk laika domām par patiešām būtisko un svarīgo.

Atslēgties, lai pieslēgtos

LA_03JPG

Lai pamazām, bet neizbēgami nesajuktu prātā, ir svarīgi regulāri atslēgties. Tiešā un pārnestā nozīmē. Atslēgties no visām viedierīcēm un ekrāniem, un atslēgties jeb atpūsties mentāli. Daudzi no mums ir pazaudējuši spēju koncentrēties, taču, pateicoties dažādām apzinātības praksēm, tā ir māksla, ko atkal var izkopt. Un to var izkopt, arī veicot pavisam ikdienišķas un banālas lietas, piemēram, izkarot veļu.

Man ir paveicies – labos laikapstākļos varu iziet laukā un izkārt izmazgātās drēbes uz vecās labās veļas šņores. Rūpīgi izpurinu katru apģērba gabalu, ko paņemu no bļodas, un piestiprinu pie šņores ar knaģiem. Vēroju, kā veļa plīvo vējā un saulē… Šis process dīvainā kārtā ir ļoti medtitatīvs un nomierinošs, un kaut kādā mērā šīs sajūtas iekodējas arī svaigajā gaisā izžuvušajā veļā – tādā gultasveļā nāk vissaldākais miegs, uzvelkot saules gaismā izplivināto kleitu, lūpas pašas savelkas smaidā… Varbūt sīkumi, bet tas strādā.

Nākamajā bloga ierakstā padalīšos dažos ieteikumos, kā pieķerties digitālajam detoksam pie ragiem un patīrīt savu apziņas telpu. Ja arī tev ir kādi ieteikumi vai prakse, kas strādā, priecāšos, ja padalīsies tepat komentāros!


Foto: Happy Whispers

1 Komentārs on Viedierīču spožums un posts jeb brīvdienas bez mobilā tālruņa

  1. Beate
    06/07/2016 at 13:09 (3 gadi atpakaļ)

    Arī man šķiet, ka palīdz zāles pļaušana, ravēšana, ogu lasīšana, man arī mājas kārtošana ir palīgs domu kārtošanai.

    Atbildēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *