Viena diena manā dzīvē jeb ieskats aizkulisēs

Žurnālā IEVA šopavasar aizsāku jaunu rubriku Mans dzīvesstils, kurā kāda sieviete ļauj izsekot savai dienai: ko viņa dara, ko ēd un dzer, kā jūtas, kā izkustās un tā tālāk. Pēc tam trīs dažādu jomu eksperti – uztura speciāliste, koučs un trenere vai jogas pasniedzēja – izvērtē dienas atskaiti un sniedz savus ieteikumus, kā dzīvot veselīgāk, sasniedzot lielāku līdzsvaru un harmoniju. Vakar piefiksēju savu dienu. 

No IEVAS rakstiem vairākkārt esmu smēlusies iedvesmu arī pati, piemēram, atceros biežāk padzerties ūdeni, sagatavot maltīti līdzņemšanai, ja gaidāma gara diena utt. Ja kādreiz ir gribējies zināt, kāda ir mana diena, tad šoreiz dalos ar ieskatu diezgan tipiskā aizņemtā darbdienā, kurā neesmu tikai blogere, bet arī dodos uz darbu (kā citi “normāli” cilvēki!). Patiesībā blogam vakar nepavisam nebija laika… 

 

RĪTS

06.35 zvana modinātājs. Modinu meitu, padodu viņai drēbes. Atveru istabā logu, lai izvēdinātu telpu, un izvedu suni īsā pastaigā tepat pa dārzu. Svaigais gaiss labi atmodina un pavasarīgā smarža komplektā ar putnu treļļiem atsver to, ka rīts ir auksts un man mugurā ir ziemas jaka, bet kājās – ziemas velteņi. Brrr…

Pabaroju suni. Nomizoju un sagriežu nelielos gabaliņos divus vidēji lielus saldos kartupeļus. Apslaku ar olīveļļu un lieku krāsnī cepties uz 25 minūtēm. Uzstādu taimeri, lai par  ēdienu neaizmirstu un visu nepiededzinātu – piemīt man tāds talants, īpaši rīta stundās… Uzlieku vārīties kvinoju. Sabučoju un pavadu meitu uz skolu.

Kamēr gatavojas pusdienas līdzņemšanai uz darbu, nesteidzīgi izdzeru glāzi ūdens ar citrona un laima sulu. Moka pot uztaisu kafiju, uzsildu auzu pienu. Vairākkārt papildinu ūdeni kvinojai un apmaisu, lai tā nepiedegtu. Novācu izžuvušo veļu. Krāsns taimeris atgādina, ka kartupeļi ir gatavi. Kvinoja arī. Lieku visu ēdiena termosā, pievienojot tējkaroti kokosriekstu eļļas, šķipsniņu rupjās sāls un čili pārslas.

07.35 apsēžos pie rakstāmgalda ar kafiju. Istaba ir izvēdinājusies un es ar prieku atveru datoru. Man ir svarīgi, lai galds, pie kura strādāju, būtu tīrs un kārtīgs, citādi nevaru parakstīt. Aizdedzu sveces ar bergamota aromātu, ko pirms dažām dienām nopirku veikalā H&M Home, kad aizņēmos tur preces fotosesijai un filmēšanai. 

Vispirms atveru e-pastu un piereģistrēju vēl vienu Pavasara atslodzes programmas dalībnieci, kuras pieteikums saņemts  īsi pirms pusnakts. Pēc tam papildinu iepriekšējā vakarā sagatavoto materiālu žurnālam IEVA par savas vārda māsas, aktrises Līgas Zeļģes dzīvesstilu – Urban Yoga īpašniece un jogas pasniedzēja Līva Veinberga atsūtījusi komentāru par fiziskajām aktivitātēm, kas ieteicamas astlodzes dienu laikā.

Kad gatavais teksts nosūtīts redakcijai un kafija izdzerta, īsi pirms 8.00 beidzot pieķeros tālrunim. Bieži sāku bakstīt telefonu tūdaļ pēc pamošānās, taču šodien apzināti vēlos pagarināt rīta cēlienu bez tā. Pārbaudu sociālo mediju kontus. Sāku ar vismīļāko – Instagram. Kris Carr atgādina, ka no šodienas sākas 10 dienu Green Drink A Day Challenge. Nolemju piedalīties – katru dienu jāizdzer vismaz viens zaļais kokteilis vai svaigi spiesta dārzeņu un zaļumu sula. Labs pamudinājums! Apskatos darba e-pastu un pārsūtu kolēģiem steidzamāko informāciju. Paralēli WhatsApp sākas darba čatiņš. Man ir atsācies viens no gada karstākajiem periodiem – Positivus festivāla komunikācija. Laiks dušai.

08.30 dušā fonā skanot Spotify Sing-Along Indie Hits pleilistei. Kad rakstu, klausos mierīgu klaviermūziku vai sēžu klusumā, taču nu ir pienācis brīdis kārtīgi piešķilties. Matus nemazgāju laika trūkuma dēļ. Atceros, ka jau sen gribu uzrakstīt blogā par sejas un ķermeņa kosmētiku, ko šobrīd lietoju – ir tik daudz visādu foršu jaunumu! Mentāli atgādinu, ka vajadzētu tam šonedēļ beidzot atrast laiku. Taču, ņemot vērā paredzamo slodzi darbā, ātrāk kā nedēļas nogalē tas visticamāk neizdosies… 

Pēc dušas virtuvē sablendēju zaļo smūtiju: liela sauja spinātu, sauja saldētu banānu un zemeņu, astoņas kviešu zelmeņa tabletes, glāze auzu piena, ēdamkarote kaņepju sēklu, tējkarote guaranas pulvera, pāris tējkarotes makas pulvera un saujiņa Indijas riekstu. Izsalkumu vēl nejūtu, tāpēc smūtiju ieleju termosā līdzņemšanai uz biroju. Mana izvēle  ir Corkcicle, kas dzērienus vēsus saglabā pat diennakti, bet karstus – aptuveni 12 stundas. (Pirku Londonā, bet šie produkti ir pieejami arī Latvijā).

Pie viena izdzeru Oriflame WellnessPack vitamīnu un minerālvielu kompleksu sievietēm. Parasti vitamīnus un uztura bagātinātājus tabletēs nepērku, taču šos man uzdāvināja, tāpēc jāizdzer vien ir – par skādi taču nenāks! 

8.45 gludinu blūzi. Šī nodarbe 10 minūšu garumā izvēršas visnotaļ meditatīva, neskatoties uz jestro indie mūziku fonā. Nesteidzīgi izgludinu katru sīko volāniņu plecu zonā un pat piedurkņu galus, ko citkārt steigā ignorēju. Pašai prieks! 

Kamēr uzsilst keramiskie ruļļi, kas varētu glābt otrās dienas matus, ātri uzkrāsojos. Ietinu ruļļus, fiksi saģērbjos, saklāju gultu un salieku somu. Zinu, ka kavēju, tāpēc ruļļus no matiem izrauju, burtiski lidojot. Pēdējā brīdī atceros paķert divus lielus maisus ar fotosesijā un filmēšanā izmantotajām mantām, kas pa ceļam uz biroju jāaizved atpakaļ uz veikalu.

Uz pieturu teju skrienu, taču autobuss šoreiz izrādās ātrāks. Nokavēju. Tas man dārgi maksā, jo ceļmalā nīkstu 15 minūtes. Bakstu telefonu un aprunājos ar kaimiņu onkuli par  auksto pavasari. 9.40 iekāpju mikriņā, kas diemžēl nebrauc gar Riga Plaza, un nolemju mantas uz veikalu aizvest pēc darba. Tas nozīmē, ka abi lielie maisi ceļos līdzi uz biroju Pārdaugavā, eh… Labi, ka šoreiz tie nav smagi!

Kamēr braucu uz centru, pārsūtu IEVAS redakcijas meitenēm tikko saņemto e-pastu ar Līgas Zeļģes bildēm manai rubrikai. Telefonā vēl neesmu uzlikusi Positivus e-pastu, tāpēc atlikušo brauciena laiku izpētu jaunumus sociālajos tīklos, apstrādāju un nopublicēju kokteiļa bildes Instagram stāstos, kā arī apsveicu draudzeni Lauru vārda dienā. Ausīs joprojām jautri trokšņo tā pati pleiliste, kas skanēja mājās, saule spīd un noskaņojums ir labs.

Ja reiz maršruts neplānoti mainījies, pa ceļam uz autobusu, kas vedīs uz biroju, nopērku sev vienu bumbieri un mazo kastīti ar svaigo burkānu salātiem (tajos ir arī nedaudz apelsīna, rozīņu un siera), kā arī tumšo šokolādi ar apelsīniem un mandelēm kolēģiem. Autobusā nejauši satieku festivāla direktori Ievu. Pa ceļam pļāpājam par to, kā garšīgi pagatavot kvinoju. Ieva apsola padalīties ar izcilu recepti, ko dabūjusi ceļojuma laikā Bolīvijā. Izklausās, ka to droši varētu likt arī blogā. Ieva, gaidu!

10.40 esmu Positivus birojā. Ieva sev uztaisa kafiju, un tās lieliskais aromāts nenormāli kārdina arī mani, taču saņemos un kafijas vietā izdzeru glāzi ūdens. Vēl piecas minūtes ar kolēģēm pārspriežam garo brīvdienu galvenos notikumus – olu kaujas Instagram un Coachella festivālā redzēto. Tad dodamies katra pie sava datora un darba diena turpinās. Pamazām sāku malkot  līdzpaņemto smūtiju, kas termosā saglabājis tīkamu vēsumu.

DIENA

12.40 uzvāru krūzi zāļu tējas, jo pēc tīkami vēsā smūtija iztukšošanas palika auksti, bet jakas nav līdzi. Pēc brīža sanākam uz nelielu sapulci, kuras laikā apēdu nopirkto bumbieri.

13.30 turpat pie datora, sarunājoties ar asistenti Elvu par darbu un paralēli sarakstoties ar blogeri Brigitu Dambi par festivāla lietām, apēdu pirmo pusi līdzpaņemto silto pusdienu. Apzinos, ka ēst un strādāt vienlaikus nav forši, bet šodien darbs dzen darbu un izbaudīt pusdienas zen noskaņās nav vaļas. Citreiz. 

Diena ir intensīva – visu laiku daru vairākus darbus paralēli, kas prasa nemitīgu pārfokusēšanos. Gatavojam informāciju festivāla ēdinātājiem divās valodās – latviešu un angļu, rediģējam un apkopojam tekstus gaidāmajai preses relīzei un mājas lapai. Pasūtam māksliniecei jaunus maketus. Apzinām blogus Latvijā un Igaunijā, kas varētu atspoguļot festivālu. Sazinos ar pazīstamu igauņu blogeri, un mums tūdaļ izvēršas produktīva sarakste par iespēajamo sadarbību. Sarakstos arī ar festivāla mediju partneri Lietuvā un sarunāju vairākas tikšanās ar mediju partneriem Latvijā. Uz lapas pierakstu, kas vēl šonedēļ būtu jāizdara, un sajūtos tā, it kā jau būtu jūlijs un festivāls būtu tepat ap stūri. Adrenalīns.

14.15 melna kafija un daži gabaliņi tumšās šokolādes.

14.45 glāze ūdens.

16:15 turpat pie datora notiesāju veikalā nopirktos burkānu salātus. Telefonā pamanu, ka pirms stundas zvanījusi meita. Atzvanu un nedaudz aprunājamies par skolas mājas darbiem.

16:30 vēl viena kafija. Kārojas kaut kā garšīga, bet, par laimi, birojā nav nekā “kaitīga”. Nolemju rīt paņemt līdzi riekstus, galetes vai ko citu graužamu.

17:15 evakuējos no biroja. Pa ceļam, braucot transportā, vēl risinu kādu steidzamu darba lietu un saprotu, ka ar skubu jāuzliek tālrunī darba e-pasts, lai šādos gadījumos varētu  ērti pārsūtīt failus, informāciju un tamlīdzīgi. Pēc tam sazvanos ar uztura speciālisti Gunu Bīlandi par informāciju, ko vakarā nosūtīt mūsu Pavasara detox programmas dalībniecēm.

VAKARS

 

18.00 esmu veiksmīgi atdevusi mantas veikalā un piecas minūtes vēlāk jau priecīga sēžu autobusā. Šoreiz esmu paspējusi minūti minūtē! Pa ceļam uz mājām jāpasēž ikvakara sastrēgumā. Uzlieku Spotify Piano Chill pleilisti, aizveru acis un ļauju sev uz brīdi atslēgties. Galvenais nepabraukt garām pieturai! Labprāt padzertos, taču nav ūdens. Nedaudz šķebina no pēcpusdienas kafijas – tā gan bija lieka! Būtu varējusi birojā paņemt dzeramo ūdeni  tukšajā smūtija pudelē. Nekas, nākamreiz.

Ap 18.40 esmu mājās. Samīļoju meitu un suni. Izdzeru glāzi ūdens ar citrona sulu un uztaisu sev vakariņās salātus: sauja spinātu, 1 mazs avokado un atlikušās pusdienas no termosa, kas joprpjām ir viegli siltas un nav jāsilda. Meitai uzvāru pilngraudu spageti, bet tomātu mērce gan šoreiz no burciņas, jo neesmu nopirkusi svaigos tomātus. Desertā apēdu divus vafeles gabaliņus, ko māsa iepriekšējā dienā izcepusi, izmantojot griķu miltus un samazinātu cukura daudzumu. Tās vairs nav tik mīkstas kā vakar, taču saldināt ar ievārījumu negribu – lieks cukurs. Uzvāru Pukka Womenkind tēju un dodos uz savu istabu, savu miera ostu.

19.35 iekpāju mājas drēbēs, iededzu sveces un sēžos pie rakstāmgalda pabeigt darbus. Meita iekārtojas galda pretējā pusē un sāk pildīt mājas darbus, tomēr rēķini nevedas un man ir jāpalīdz izprast matemātikā uzdotais. Sofijai domāt negribas un pēc vairākkārtējas skaidrošanas man sāk zust pacietība. Pirmajā piemērā ielaižam kļūdu, jo esmu aizmirsusi tūkstošu dalīšanu stabiņos. Pārskaitusies, meita pasit grāmatas padusē un aiziet rēķināt ar omi. Domās sūtu skumjus sveicienus Sanitai, kas 1. semestrī palīdzēja meitai apgūt matemātiku. Mums tevis pietrūkst! (Brīnumainā kārtā stundu vēlāk man piezvana Sanita – izsūdzu bēdas un sarunājam atsākt privātstundas, lai Sofija veiksmīgi pabeigtu mācību gadu. Urrā!).

Pusotru stundu pavadu, gatavojot materiālus Pavasara detox programmas dalībniecēm. Pa vidam pamatīgi nočakarējos ar jaunās CityBalance.lv Facebook lapas izveidi – nogurums dara savu… Visbeidzot nosūtu informāciju par gaidāmo atslodzes kūri. Esmu izbesījusies un 22.01 sapīkusi aizveru datoru.

E-pastā bez atbildes paliek ziņa no grāmatvedes par to, ka ir pēdējais laiks sagatavot un nodot pirmā ceturkšņa atskaites. Bāc! Kāpēc es to neuztaisīju garajās svētku brīvdienās? Ha! Tāpēc, ka es gribēju atpūsties! Tagad būs jāsarauj. Bet par to galvu lauzīšu rīt. Internets un dators man ir apnicis tā, ka telefonu izslēdzu uzreiz pēc tam, kad esmu aktivizējusi modinātāju. Tas rīt zvanīs 6.40 kā ierasts. Meita un suns jau ir devušies pie miera.

Tomēr aizmigt neizdodas līdz pat pusnaktij. Galva ir pilna domu un ideju. Grozos no sāna uz sānu, vairākkārt ieslēdzu un izslēdzu telefonu. Meklēju, pētu, lasu un piefiksēju idejas. Padzeros ūdeni un visbeidzot metu mieru, kad redzu – tuvojas pusnakts. Ir jāizguļas. Šovakar nekāda meditācija nav pa spēkam. Arlabunakti.


Titulbilde: Kosh’UMM; pārējās bildes – no personīgā arhīva

9 Komentāri on Viena diena manā dzīvē jeb ieskats aizkulisēs

    • Līga | happy whispers
      19/04/2017 at 14:30 (2 gadi atpakaļ)

      ..tā ir :) Visas dienas tādas nav, tomēr šī ir diezgan tipiska, kurā cenšos apvienot daudz.

      Atbildēt
  1. Gunta
    20/04/2017 at 13:54 (2 gadi atpakaļ)

    Tik daudz ēšanas. Tik maz laika meitai.

    Atbildēt
    • Zane
      21/04/2017 at 09:57 (2 gadi atpakaļ)

      Komentars nevieta ?

      Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      21/04/2017 at 11:13 (2 gadi atpakaļ)

      Ne visas dienas ir šādas. Līdz pieslēdzos festivāla darbiem, katru dienu meitu izņēmu no skolas un bijām kopā visu atlikušo dienas daļu :) Dzīve viss ir līdzsvarā – brīvāki periodi mijas ar aizņemtākiem. Un, par ēšanu runājot, kādam citam šķita, ka ēdu kā cālītis :)

      Atbildēt
  2. Laura
    26/04/2017 at 19:18 (2 gadi atpakaļ)

    Līgu, tā nu gan ir viena normāla diena un paldies Tev par godīgu dalīšanos. Cītīgi izlasīju no sākuma līdz galam Tavu ierakstu, bija tik interesanti! Droši vien jau atkal kaut ko nospoguļoja manī pašā. Tevi pazīstot, ļoti ticu, ka tāda intensīva diena krietni atšķirās no pārējām. Arī man ir vakari, kad nevaru aizmigt, kaut ar prātu saprotu, ka vajadzētu. Ideju cilvēkiem jauni domu apvāršņi atlido tieši vēlu vakarā vai tieši pirms pusnakts! Tu taču esi radoša, iedvesmojoša un aizrautīga personība. Lai dotu citiem, tam vajag resursu un spēku. Kādu dienu tas ir mazāk, kādu pārpārēm un to sacu par dzīvu dzīvi. Ja es Tev uzdotu jautājumu, vai esi laimīga par pavadīto dienu un lūgtu ielikt atzīmi 1-10, es ticu, ka tas būtu 8 un uz augšu. Piekrīti? Vienkārši caur sirdi jūtu, ka Tu dari to, kas Tev ļoti patīk un tas ir ļoti veselīgi! :)

    Atbildēt
  3. Laura
    14/09/2017 at 14:02 (1 gads atpakaļ)

    foršs raksts, tikai mani samulsināja tas darba laiks 10.40 – 17.15 forši tā :D :)

    Atbildēt
    • Līga | happy whispers
      15/09/2017 at 09:15 (1 gads atpakaļ)

      Sveika un paldies par komentāru! Katra diena ir atšķirīga, strādājot freelance režīmā. Dažreiz darbdiena sākas ļoti agri un beidzas ļoti vēlu, citreiz ir mazāk darba un vairāk brīvā laika. Beigu beigās tas viss izlīdzsvarojas gada griezumā, tomēr izaicinājumu netrūkst :)

      Atbildēt

1Pingbacks & Trackbacks on Viena diena manā dzīvē jeb ieskats aizkulisēs

  1. […] aprīlī dalījos ar aprakstu par to, kā aizrit viena diena manā dzīvē, visticamāk jau nojautu, ka blogošanai uz kādu laiku būs jādodas atvaļinājumā, jo visu manu […]

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *