Paskatīties uz alkoholu citām acīm

Dzeršana nav ieradums

Daudzi attaisnojas, ka alkohola lietošana ir ieradums. Jā, alkohola lietošana patiesi var kļūt par ierastu lietu – mēs iedzeram ballītēs un iedzeram vakarā pēc darba, daudz nedomājot par šo ieradumu, jo tas ir kļuvis automātisks. Ja dzeršana patiesi būtu tikai ieradums, tad, atsakoties no alkohola, mēs ar prieku baudītu, piemēram, bezalkoholisko alu. Tas garšo līdzīgi, bet lielākoties tālāk par vienu divām pudelēm netiekam – “Tas nav īsts alus!” Patiesībā mums nekārojas garšas, bet gan paša alkohola. Ieraduma pēc mēs lietojam alkoholu, taču tas nav ieradums – tā ir atkarība. Tomēr vairākums tic tam, ka dzer tāpēc, ka to grib, izbauda un paši izvēlas darīt. Reizēm uz atkarības problēmu norāda daudzie attaisnojumi, aizstāvot alkohola lietošanu. Tā notiek ar visām atkarību izraisošajām vielām – mēs cenšamies pierādīt, ka neesam no tām atkarīgi un kontrolējam lietošanu.

Mēs nedzeram tāpēc, ka mums garšo

Atceroties pirmo reizi, kad tika pagaršots alkohols, seja, visticamāk, savelkas riebumā. Man tā bija pilīte degvīna, kas palikusi glāzes dibenā pēc pamatīgiem ģimenes svētkiem. Tik pretīgs! Un tā dedzina rīkli! Kā pieaugušie varēja visu vakaru līksmot un izlikties, ka šņabis ir garšīgs? Tomēr cilvēki visapkārt turpina alkoholu lietot, un mēs uzaugam ar domu, ka alkoholā acīmredzot ir kaut kas labs. Ar laiku, pierodot pie alkohola garšas, aizmirstas, ka patiesībā alkohols ir etanols un garšo briesmīgi. No iedzeršanas neattur pat sliktā dūša un paģiras. Alkohols rada atkarību – tieši tāpēc mēs to iekārojam.

Alkohols nedod drosmi

Kura no mums gan nav lietojusi alkoholu drosmei! Pat stipri vīri kinofilmās pirms došanās kaujā ierauj pa mēriņam. Viena glāze vīna, ceļi vairs neļimst, un novadīt prezentāciju publikas priekšā ir nieks. Viens divi dzērieni, un randiņā mēle raisās vieglāk. Trešā ceturtā glāze, un mēs kļūstam par karalienēm uz deju grīdas vai kaislīgām mīlniecēm starp palagiem. Taču patiesībā alkohols notrulina sajūtas un neļauj izjust bailes, kas ir dabisks stāvoklis neierastās vai bīstamās situācijās. Alkohols nevar iedot drosmi, ja bailes ir atslēgtas, – šādā situācijā mēs pēc definīcijas neesam drosmīgi. Drosme nozīmē rīkoties par spīti bailēm. Alkoholam nav nekāda sakara ar drosmi, jo tas nomāc instinktus, kas palīdz mums izdzīvot. Patiesībā aizmiršanos un palīdzību alkoholā meklē gļēvie.

Alkohols nepalīdz atbrīvoties no stresa

Ko nozīmē relaksēties? Tas ir miera stāvoklis, kurā neizjūtam ne fizisku, ne mentālu uztraukumu vai kairinājumu. Alkohols īslaicīgi nomāc stresa simptomus, turklāt, pieaugot tolerancei, alkohola sniegtais efekts samazinās. Beigu beigās veidojas atkarība, kas pati par sevi ir daudz lielāks stresors nekā stress, ko alkām aizdzīt iedzerot. Dzeršana neatrisina problēmas, kas pamudina tiekties pēc glāzes. Tā tikai iedzen vēl dziļākā purvā, palīdzot īslaicīgi pievērt acis uz patiesajiem stresa iemesliem. Alkohols ir depresants jeb nomierinošs līdzeklis, kas palēnina centrālās nervu sistēmas funkcijas. Tas bloķē ķermeņa raidīto ziņu nonākšanu līdz smadzenēm, izmainot uztveri, emocijas, kustības, redzes un dzirdes spējas. Vienkāršāk sakot – notrulina sajūtas. Tiklīdz reibums ir pārgājis, stress atgriežas un ar laiku tikai pieaug, turklāt tam pievienojas atkarība.

Alkohols nedara laimīgus

Alkohols ir klātesošs visos svētkos un dzīves notikumos, sākot no bērna piedzimšanas, līdz kāzām un bērēm. Mēs svinam dzimšanas dienas, paceļot glāzi alkohola uz gaviļnieka veselību. Nedaudz ironiski, vai ne? Bērniem nepatīk piedzērušies vecāki, jo alkohola ietekmē tie kļūst vai nu pārlieku vaļīgi, vai sveši un agresīvi. Piedzērušos vecāku klātbūtnē bērni jūtas pamesti un nobijušies. Šis piemērs var šķist ekstrēms, un daudzi no mums to nelabprāt attiecina uz sevi, jo, mēreni lietots, alkohols taču palīdz baudīt dzīvi. Šīs šausmīgās lietas notiek ar citiem, ne mums. Bet kā gan viela, kas liek citiem vīriešiem pacelt roku pret sievu vai bērniem, liek piedzērušiem šoferiem nogalināt nevainīgus līdzcilvēkus uz ceļiem un nelaimīgiem dzērājiem atņemt pašiem sev dzīvību, var darīt mūs laimīgus?

Ja alkohols mūs darītu laimīgus, mēs būtu pārlaimīgi katru reizi, kad tas ieplūst mūsu asinīs. Taču, kā mēs varam izjust laimi, ja reibumā visas sajūtas un izjūtas notrulinās? Alkohols nedara dzērājus laimīgus. Dzērāji ir nelaimīgi bez alkohola. Ja alkohols nepieciešams, lai justos labi, atslābinātos un izbaudītu vakaru, tu esi ķezā. Iespējams, vēl neesi sasniegusi to stadiju, kad esi pilnībā mentāli un fiziski atkarīga, taču nespēja izbaudīt socializēšanos un relaksēties bez grādīgajiem dzērieniem liecina par to, ka ir izveidojusies emocionālā atkarība no alkohola. 

Alkohols nepalīdz socializēties

Kad augām, mums nebija nepieciešams alkohols, lai pavadītu laiku aizraujošās rotaļās ar draugiem. Tomēr pieaugušie alkoholu lieto teju visos socializēšanās pasākumos, un drīz glāze tāda vai citāda dzēriena rokās kļūst par ieradumu. Pētījumi rāda, ka viens no visbiežāk minētajiem iemesliem alkohola lietošanai ir tieši socializēšanās. Ar laiku saviesīgā dzīve bez alkohola nav iedomājama un ballīte bez dzērieniem vairs nešķiet īsta ballīte. Fiziskā atkarība veidojas nemanāmi. Paiet vismaz desmit dienas, līdz organisms pilnībā atbrīvojas no alkohola, un nevilšus rodas kāre pēc nākamā dzēriena, ko, īpaši nepiedomājot, apmierinām ar kārtējo nedēļas nogales dzērienu. Šis aplis turpinās, un alkohols savus nagus iecērt arvien dziļāk. Visi notikumi kļūst līdzīgi cits citam, jo tiek pavadīti vienādā žvingulī. Tā vietā, lai radītu paliekošas atmiņas par īpašiem notikumiem, alkohola klātbūtne dzīvi pārvērš vienā vienīgā Murkšķa dienā, no kuras kļūst arvien grūtāk pamosties.

Dzīve – brīva no alkohola

Dzīve bez alkohola ir kā došanās jaunā, nezināmā teritorijā. Var apņemties samazināt alkohola lietošanu vai izskaust to pavisam. Taču, ja atkarība jau ir izveidojusies, pusceļa nav. Smadzenēs ir izveidojušās neatgriezeniskas izmaiņas, kas mērenu alkohola lietošanu padara teju neiespējamu. Viens dzēriens var ieraut atpakaļ atkarības aplī. To var salīdzināt ar šķiršanos vai drīzāk – laulību ar jaunu, veselīgāku dzīvesstilu. Kad tev uzsmaida simpātisks svešinieks skaista un vilinoša dzēriena izskatā, atceries, ka esi precējusies, un neļaujies flirtam. 

Lai pārrautu saites ar alkoholu, vispirms jāapzinās, ka alkohols rada fizisku un emocionālu atkarību. Nav iespējams atrisināt problēmu, kuru neapzināmies. Atteikšanās no alkohola var radīt iekšēju konfliktu, jo tas nav viegli un ir jāiztur zināms sabiedrības spiediens. Atteikšanās var šķist kā zaudējums – ir bail, ka palaidīsim ko garām. Ir svarīgi izbeigt šo iekšējo konfliktu un izlemt, ka vēlies tapt brīvs no alkohola važām. 

Atkarībā no tā, cik bieži un kādās devās alkohols ikdienā lietots, atsakoties no grādīgajiem dzērieniem, patiesi varam piedzīvot atsevišķus fiziskās abstinences simptomus. Taču ar pareizo attieksmi un dziļāku izpratni par atkarības veidošanos nepatīkamās fiziskās sajūtas var pārvarēt, izprotot, kāpēc tās pastāv, un zinot, ka tās pāries. Atteikšanās no alkohola ir kā cīņa, un jebkura nepatīkamo sajūtu pārvarēšana ir maza uzvara ceļā uz laimīgāku un veselīgāku dzīvi. 

Ar katru nedēļu, kas pavadīta skaidrā, alkoholu gribas arvien mazāk un mazāk, jo pavājinās mentālā vilkme un kāre pēc dzēriena. Uzlabojas miega kvalitāte un paaugstinās koncentrēšanās spējas. Samazinās trauksme un emocionālā nestabilitāte. 

Kauns par reibumā sadarīto

Atsakoties no alkohola, uz saviem iedzeršanas paradumiem var paskatīties citādā gaismā, daudz labāk apzinoties un izprotot, kāpēc mēs vispār lietojam grādīgos. Dažkārt nav viegli sastapties aci pret aci ar reibumā sadarīto vai pasacīto. Iespējams, kādam esam nodarījušas pāri. Var palūgt piedošanu, ja nepieciešams, taču vispirms jāpiedod sev un jāatbrīvojas no vainas apziņas, izprotot, ka biji atkarības upuris. Nav nekādas jēgas aptumšot nākotni, kavējoties pagātnes kļūdās, lai cik dziļus nospiedumus tās būtu atstājušas. Atkarība pat visapdomīgāko un godprātīgāko cilvēku var nogrūst neceļos un pamudināt uz necienīgu rīcību. Tāda ir alkohola ietekme uz smadzeņu darbību. Alkohols nebija tavs draugs. Tas bija ienaidnieks, kurš tevi nodeva. 

Fiziskā atkarība pāriet samērā drīz – tiklīdz organisms ir atbrīvojies no alkohola. (Parasti tas prasa desmit vai vairāk dienas.) Savukārt mentālā kāre, kas parasti ir grūtāk pārvarama, mocīs tikai tad, ja uz atteikšanos no alkohola skatīsies kā uz zaudējumu vai upurēšanos. Izprotot to, ka nekā iekārojama alkohola radītajā ietekmē nav, neiztukšotās glāzes zaudēs savu pievilcību. Tev vairs nebūs jāpiedzīvo paģiras, kauns un galvassāpes. Tu pārstāsi cīnīties ar sevi un vairs nebaidīsies – nedz no tā, ka dzīve ko zaudēs, ja atteiksies no alkohola, nedz no tā, ka dzer pārāk bieži vai pārāk daudz. 

Pārvērtēt savas attiecības ar alkoholu palīdz apziņa, ka nekā laba taču tas nedod. Līdzīgi kā attiecības, kurās valda neveselīga pieķeršanās, alkohols vairāk ņem nekā dod un ir kā bumba ar laika degli, kas potenciāli var iznīcināt. Skaties uz dzīvi skaidrā kā ieguvumu, nevis zaudējumu. Apzinies un atgādini sev visus iepriekš minētos iemeslus, kas alkoholu padara neiekārojamu. 

Kādi ir tavi atpūtas paradumi?

Paradumus mainīt nav viegli, jo tie mēdz iesakņoties ļoti dziļi. Roka gadiem ilgi visu iespējamo iemeslu dēļ ir stiepusies pēc dzēriena. Sporta spēļu skatīšanās nav iedomājama bez alus baudīšanas, draudzeņu vakariņas – bez vīna, romantisks randiņš vai svētki – bez šampanieša. Apzināti izvēlēties bezalkoholiskos dzērienus ierastā alkohola vietā var sagādāt zināmu izaicinājumu. Šādos brīžos noskenē savas izjūtas un izproti, kas tevī rada nemieru un vēlmi iedzert. Pārējās sabiedrības acīs alkohols, iespējams, joprojām ir lielisks līdzeklis, lai atbrīvotos no stresa, satuvinātos un baudītu dzīvi, taču ir jāatrod spēks ieraudzīt alkohola patieso seju – tas notrulina sajūtas līdz nemanāmi iegrūž aizmirstības aizā. Ja alkohols mūs darītu laimīgas, mēs nekad dzērumā vai pēc tam nebūtu jutušās nelaimīgas. Taču tā nav, vai ne?

Atturības eksperimenta laikā var pārvērtēt arī savus atpūtas paradumus un attiecības ar draugiem vai kompānijām, kurās pavadi brīvo laiku. Var gadīties, ka bez alkohola attiecības ar šiem cilvēkiem vairs nesagādā patiesu prieku. Un tas ir normāli. Alkohola lietotāji parasti ar lielu ziņkāri raugās uz tiem, kas nolēmuši ar dzeršanu iepauzēt vai atmest to pavisam. Maldīgs ir priekšstats, ka šādu lēmumu pieņem tikai cilvēki, kas zaudējuši kontroli un kļuvuši par alkoholiķiem. Ironiskā kārtā tu esi tā, kas vairs nedzer, bet viņi ir tie, kuri turpina dzert un tincina, vai tev ir problēmas ar alkoholu. Interesanti, ka, sastopot atturībnieku, alkohola lietotāji bieži sāk uzskaitīt iemeslus, kāpēc viņi dzer, un nevilšus attaisnoties, ka viņiem problēmu ar alkoholu nav. 

P. S. Ja atgriežamies pie manas pieredzes, mans eksperiments alkohola lietošanu neizskauda pavisam. Ik pa laikam izjūtu un ļaujos kārdinājumam iedzert kādu glāzi. Taču man ir daudz vieglāk pateikt nē līdz šim neapzinātajiem ikdienas impulsiem iedzert kādu glāzi, jo skaidrāk apzinos, kur tiem kājas aug. Patiesībā, pieliekot punktu šim rakstam, atkal gribu pamēģināt dzīvot bez alkohola. 

Ja nolem paņemt pauzi vai likt punktu

Atteikšanās no tā, kas šķietami sniedz labumu, rada zaudējuma izjūtu. Izaicinot sevi nelietot alkoholu, pastāv iespēja piedzīvot vēl lielāku kārdinājumu iedzert, jo esam tendēti iekārot aizliegto augli. 

• Veiksmes pamatā ir izpratne un attieksme. Ja atteikšanos uztver kā sodu, kas jāizcieš, tas kļūst par sodu. Ja sagaidīsi, ka ballītē bez alkohola jutīsies nožēlojami, tā, visticamāk, būs.
• Uztver dzīvi skaidrā kā piedzīvojumu. Pieļauj iespēju, ka patiesībā dzīve bez alkohola varētu būt baudāma.
• Nedomā par atteikšanos un koncentrējies uz ieguvumiem, piemēram, uzlabojusies miega kvalitāte, paaugstināts libido, lielāka apzinātība, paģiru neesamība un kopumā labāka veselība. 
• Ja regulāra iedzeršana ar kolēģiem vai biznesa partneriem ir daļa no korporatīvās kultūras, no piedāvātā dzēriena atsakies ar pārliecību (“Paldies, es šobrīd alkoholu nelietoju!”) un veikli ievirzi sarunu citā gultnē. 
• Apmeklējot profesionālo kontaktu veidošanai un uzturēšanai svarīgus pasākumus, ierodies laikus un pasūti bezalkoholisko kokteili, kas vizuāli neatšķiras no alkoholiskā, tādējādi izvairoties no liekas tincināšanas.
• Visbeidzot – trakulīgas dejas uz bāra letes kolektīva Ziemassvētku ballē daudz nopietnāk apdraud tavu karjeru nekā pieklājīga atteikšanās no dzēriena. Izvēlies gudri!