Lielā mērā mēs paši radām savas ciešanas, iestiegot nožēlā par pagātni, iztēlojoties sliktāko iespējamo nākotnes scenāriju un tamlīdzīgi. Īpašu postu sev nodarām, atkal un atkal “atgremojot” senas un nepatīkamas atmiņas. Viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem veiksmīgā virzībā uz priekšu ir nespēja piedot. Tāpēc ir svarīgi piedot – kā sev, tā citiem.   

Domāju, ka ikviens uz savas ādas kaut reizi dzīvē ir izjutis, ka piedošana var nākties grūti un ilgi. Pieļauju, ka daudziem pat ir “melnais saraksts” ar cilvēkiem, kas  vienā vai otrā veidā ir nodarījuši pāri vai slikti izturējušies. Cilvēki, pret kuriem izjūtam aizvainojumu un citas negatīvas emocijas. Vienlaikus bieži nespējam piedot paši sev, nelaižot vaļā pagātnē pieļautās kļūdas un nemitīgi maļot galvā citas iznīcinošas domas. Tāpat itin meistarīgi savus domu un atmiņu monstriņus barojam ar vislielāko labsajūtas indi – bailēm.

Manuprāt, piedošana pirmkārt nepieciešama mums pašiem, lai atbrīvotos no toksiskajām emocijām, kas ilgtermiņā var transformēties pat fiziskās veselības problēmās. Esmu pamanījusi, ka, nespējot kaut ko piedot, nevilšus ieņemam upura lomu, savukārt piedošana atbrīvo un palīdz atkal būt savas dzīves noteicējiem. Nespējot vai nevēloties kaut ko piedot, visvairāk nodarām pāri paši sev. Ja iemācāmies neturēt aizvainojumu un neļaujam sev uzvesties kā upurim, vainojot citus savās izjūtās, ikdienas pašsajūta viennozīmīgi uzlabojas. Tā sākas īstā dzīves pieņemšana. 

Uzraksti vēstuli kādam, kuram nevari piedod

Sirdī gruzd sakrājies aizvainojums? Kāds tevi ir sāpinājis vai pievīlis? Varbūt jūsu ceļi jau sen ir šķīrušies. Iespējams, joprojām esat viens otra dzīvē. Lai atbrīvotos no negatīvjām emocijām un virzītos uz priekšu, nevelkot līdzi smacējošo pagātnes nastu, izmēģini šo metodi - uzraksti vēstuli cilvēkam, kuram nespēj piedot, aprakstot visus iemeslus, kāpēc dusmojies, kāpēc tev sāp un tamlīdzīgi. Šī vēstule nebūs jānosūta adresātam, tāpēc izpaudies maksimāli atklāti. Ja nespēj piedot kaut ko sev, raksti vēstuli sev.