Kā iemīlēt kustības un nepārdegt

Foto: Roberts Āboltiņš

liga_andzane_R.ABOLTINS_01-768x512.jpg
"Ļoti būtisku lomu sportiskajos panākumos spēlē sabalansēts uzturs un regulāras ēdienreizes. Patiesībā uzturs ir pat 70% no rezultāta, un tas piespiež domāt līdzi par to, ko ēd ikdienā, jo negribas pazaudēt treniņos sūri grūti iegūtos rezultātus."

Kā iemīlēt kustības un nepārdegt

Foto: Roberts Āboltiņš

Rudens sezonā, kad samazinās aktivitātes svaigā gaisā un vairāk laika pavadām iekštelpās, regulāra izkustēšanās ir apzināti jāieplāno. Ilgus gadus ar sporta klubiem biju uz “jūs”, ja neskaita ļoti agrā jaunībā neilgu brīdi apmeklēto aerobiku un pāris nodarbības uz tolaik trendīgajiem bodybike. Mani vienmēr vairāk interesējusi dažādu veidu joga, ar kuru sāku nodarboties gadus četrpadsmit atpakaļ. 

Uz pirmo privāto treniņu aizgāju īsi pēc 37 dzimšanas dienas, kas pēkšņi salikās tik draudīgi tuvu četrdesmit, ka izaicināju pati sevi būt vislabākajā formā, kādā jebkad esmu bijusi. Pieredzējušā fitnesa trenera Ralfa Upmaņa iedrošināta, noliku malā savus aizspriedumus, bailes un nedrošību un pamēģināju. Mani galvenie mērķi bija būt vingrai, stiprai, lokanai un, protams, veselai. Tolaik pirmajās pāris nedēļās trenējos divreiz nedēļā, bet pēc tam – trīsreiz. Pēc kāda laika no treniņiem brīvajās dienās pievienoju arī piecu kilometru skrējienus.

Viegli tas nebija, bet izaicinājums paliek izaicinājums. Treneris nodarbībās maksimāli integrēja dažādas kustības, vingrojumus un sporta inventāru, ļaujot pārliecināties, cik dažāds un aizraujošs var būt man līdz šim svešais fitness. Par daudziem vingrojumiem biju sajūsmā – pat iedomāties nevarēju, ka vingrošana sporta zālē var būt tik interesanta, savukārt citus uzdevumus necietu jau no pirmās reizes. 

Izbaudīt procesu, nevis domāt par rezultātu

Ja man blakus nebūtu tāda pieredzējuša speciālista kā Ralfs, domāju, ka pirmā nodarbība būtu izrādījusies pēdējā. Treniņi pie viņa palīdzēja apzināties savas spējas, pārvarēt savu nevarēšanu un celt izturības latiņu arvien augstāk un augstāk. Itin drīz sapratu, ka treniņu process ir daudz svarīgāks par mistisko mērķi kaut kad dabūt sešpaku. Es, protams, joprojām gribēju izveidot spēcīgāku un vingrāku augumu ar pievilcīgu muskuļu reljefu, taču ikdienas treniņos par to nedomāju, jo mani ļoti aizrāva pats process, un es to ikreiz izbaudīju, neskatoties uz grūtībām.

Toreiz uz savas ādas pārliecinājos, ka ļoti būtisku lomu sportiskajos panākumos spēlē sabalansēts uzturs un regulāras ēdienreizes. Patiesībā uzturs ir pat 70% no rezultāta, un tas piespiež domāt līdzi par to, ko ēd ikdienā, jo negribas pazaudēt treniņos sūri grūti iegūtos rezultātus. Kādu laiku patiešām turējos diezgan stingros rāmjos un tad arī acij tīkami rezultāti neizpalika. Kad ievēroju dzelžainu treniņu grafiku un ēdu pēc noteikumiem, plakanais vēders nebija tikai sapnis – tā bija īstenība. Savukārt periodos, kad pašdisciplīna aizgāja pa pieskari un groži tika atlaisti vaļīgāk, tas mazais mīkstumiņš uz vēdera atgriezās un atgādināja, ka lieliska fiziskā forma nozīmē regulāru darbu un nenogurstošu pašdisciplīnu.

"Ļoti būtisku lomu sportiskajos panākumos spēlē sabalansēts uzturs un regulāras ēdienreizes. Patiesībā uzturs ir pat 70% no rezultāta, un tas piespiež domāt līdzi par to, ko ēd ikdienā, jo negribas pazaudēt treniņos sūri grūti iegūtos rezultātus."
liga_andzane_R.ABOLTINS.jpg
"Tiem, kuri čīkst par motivācijas trūkumu, es varu atbildēt tikai vienu – sēžot dīvānā, pie sava sapņu dibena netiksi. Ja ir pareizā motivācija, tad nav problēmu atrast laiku pasportot."

Degt, bet nepārdegt

Brīdī, kad pārdegu no pašas izvēlētās slodzes, ar treniņiem sporta zālē iepauzēju, un manas galvenās aktivitātes kādu laiku atkal bija joga, braukšana ar divriteni un pārvietošanās ar kājām, kad vien iespējams. Apzinoties, ka ar jogu vien ir par maz, tomēr atsāku apmeklēt privātās funkcionālo treniņu nodarbības DCH studijā. Nu jau krietnu laiku par savu treneri esmu izvēlējusies Andri Īviņu, kurš ar mani individuāli strādā reizi nedēļā. 

Jauna pieredze šobrīd ir dejošana – divas vai trīs reizes nedēļā apmeklēju nodarbības Līgas Libertes dejas teātrī. Prieks par šo dāvanu sev ir neizmērojams, jo katra nodarbība pie Līgas ir kā terapija ne tikai ķermenim, bet arī garam. Bez iepriekšējas pieredzes dejošanā šis jaunais ceļš, ko uzsāku šovasar, man ir ļoti liels izaicinājums, kam labprāt ļaujos, kaut reizēm ir bail tā, ka maz neliekas. Bet tieši tāpēc tik vērtīgi!

Ja ir motivācija, laiks un iespējas atradīsies

Tiem, kuri čīkst par motivācijas trūkumu, es varu atbildēt tikai vienu – sēžot dīvānā, pie sava sapņu dibena netiksi. Ja ir pareizā motivācija, tad nav nekādu problēmu atrast laiku pasportot. Pateicoties treniņiem DCH studijā, iepazinu sevi no pavisam citas puses. Ieraudzīju disciplinētu un mērķtiecīgu sevi – tādu, kādu iepriekš nepazinu. Sāku sevi par to vairāk cienīt. Pateicoties jauniegūtajai pašdisciplīnai, man sāka labāk veikties darbā un citās dzīves jomās. Tieši kustības ir tas, kas palīdz cīnīties ar stresu, iztīrīt galvu, nomierināt prātu un uzlabot noskaņojumu.

Lai cik negribīgi reizēm aizbraucu uz sporta zāli, katru reizi, pabeidzot treniņu vai nokāpjot no jogas paklājiņa, esmu laimīgāka un līdzsvarotāka, un tā ir sajūta, kuras dēļ ir vērts atrast laiku un izvirzīt nodarbību kā prioritāti cita starpā. Man tas nav pienākums, kas jāveic ar sakostiem zobiem. Tā ir daļa no mana labsajūtas plāna. Svarīgi ir nepārspīlēt, lai nepārdegtu un nezaudētu motivāciju.

"Tiem, kuri čīkst par motivācijas trūkumu, es varu atbildēt tikai vienu – sēžot dīvānā, pie sava sapņu dibena netiksi. Ja ir pareizā motivācija, tad nav problēmu atrast laiku pasportot."
meghan-holmes-buWcS7G1_28-unsplash.jpg

Treniņi kā sods vai sevis mīlestība?

Vai dzīšanās pēc perfektā auguma vispār ir nepieciešama? Varbūt mums vienkārši jāiemācās pieņemt sevi tādus, kādi esam? Ralfs Upmanis jau pašā sākumā man iemācīja vienu ļoti būtisku lietu par motivāciju, proti, treniņš nekad nav sods, tā ir sevis mīlestība. Pat, ja esmu sagrēkojusi ar kūciņu vai treknām pankūkām, neeju uz treniņu ar mērķi kaut ko atstrādāt. Es dodos turp izbaudīt kustību burvību, mest izaicinājumu savam ķermenim un garam, taču es to daru ar mīlestību, nevis sevis nosodījumu.

Beigu beigās tas vienmēr būs stāsts par motivāciju – vai darām to savas veselības un labsajūtas vārdā, izbaudot procesu, jeb uz treniņiem dzen psiholoģiska rakstura problēmas, sevis nepieņemšana un pārspīlēta tieksme pēc perfekcionisma. Nenoliegšu, ka esmu mazliet pabridusi arī pa šo grāvi, taču gribētos domāt, ka personiskās izaugsmes vārdā arī tāda pieredze bija nepieciešama. Tāpēc teikšu, ka daudz svarīgāka par perfekta auguma iemantošanu ir sevis pieņemšana.

Es gribu viņas perfekto augumu! Vai tomēr ne?

Atkal un atkal atgriežos pie šīs tēmas ikreiz, kad sociālajos tīklos ieraugu citu sieviešu sapņu augumus. Tādos brīžos sev atgādinu, ka katram no mums ir individuāla, dabas dota ķermeņa konstitūcija, kas lielā mērā nosaka arī to, kā mēs izskatīsimies – ar vai bez treniņiem. Ir vienkārši jāpieņem, ka mums ir atšķirīgi gēni, atšķirīgas vielmaiņas, atšķirīgs kāju garums un atšķirīga muskuļu forma. Turklāt sievietēm jāņem vērā, ka mūs ietekmē arī hormonālās svārstības ikmēneša cikla ietvaros.

Brīdī, kad iemācāmies nesalīdzināt sevi ar citiem, iemantojam lielāku iekšējo brīvību un daudz pozitīvāku attieksmi pret sevi. Un, kad jūtamies labi savā ādā, arī pārējās dzīves jomās esam pārliecinātāki par sevi. Labākais, ko varam darīt savā labā, ir pieņemt savu dabas doto ķermeni, rūpēties par to un iemīlēt to. Manā izpratnē rūpes par sevi ietver gan veselīgu ēdienu, gan regulāras fiziskās aktivitātes, atbilstoši katra spējām un interesēm.

Atrodi, kas tieši tev sagādā prieku, baudu un veselīgu izaicinājumu, un ļaujies tam. Tad arī pozitīvi rezultāti neizpaliks. Novēlu mums visiem rudens sezonā atrast pareizo motivāciju un izbaudīt kustību prieku!

Komentāri

  • Elīna

    2019-09-07 21:17:51

    Es arī piekrītu, ka sportošana ir obligāta dzīves sastāvdaļa, kas palīdz būt formā un izdzenāt tarakānus galvā!

    Atbildēt

Vārds

E-pasts

WWW

Ziņa